3. martā PIRMIZRĀDE – “Neiekostais elkonis” Mārča Lāča režijā

Fantasmagorija uz slidām pēc Sigizmunda Kržižaņevska stāsta “Neiekostais elkonis”

Režisors, mākslinieks: Mārcis Lācis Spēlē: Reinis Boters, Jānis Kronis, Klāvs Mellis Horeogrāfija: Katrīna Albuže Komponists: Matīss Runtulis Gaismas: Jūlija Bondarenko Kustīgais dizains: Kārlis Stiģis Tulkojums: Vilis Kasims

Pirmizrāde 3. martā, nākamās izrādes 4. un 22. martā

Biļetes: https://biletes.git.lv/

17028991_1437071616344959_728465176_n

Nedēļas pārskats” izveidoja aptauju, kuru izsūtīja abonentiem līdz ar jaunāko laikraksta numuru: “Jūsu mīļākais rakstnieks, vidējie nedēļas ienākumi, dzīves mērķis.” Šķirojot materiālus, starp daudzajām aizpildītajām anketām bija arī veidlapa Nr. 11111, kura kādu laiku paklejoja pa šķirotāju pirkstiem, bet tā arī neatrada sev piederīgu mapi. Veidlapā Nr. 11111 iepretī iedaļai “Vidējie ieņēmumi” bija ierakstīts “0”, bet pie jautājuma “Kas ir jūsu dzīves mērķis?” – skaidriem, apaļiem burtiem: “Iekost sev elkonī.”

Sigizmundu Kržižaņevski (1887-1950), kurš pasaules literatūrā tiek pielīdzināts Kafkam, Borhesam un Harmsam, līdz pat 1988. gadam par nepublicējamu padarīja Maksima Gorkija verdikts par rakstnieku “pārlieko intelektualitāti”: “Ja arī atradīsies izdevējs viņa stāstiem, tad tie viennozīmīgi izmežģīs dažas labas jaunas smadzenes, bet vai šis pēdējais ir vajadzīgs?” Viegli koķetējot ar M. Gorkiju, es teiktu JĀ.