2024. gada 27. oktobrī apritēs 15 gadi, kopš Ģertrūdes ielas teātra durvis pirmo reizi tika atvērtas publikai. Šajā laikā tapuši 124 jauniestudējumi, notikušas 1626 izrādes un pasākumi, kurus veidojuši un kuros piedalījušies 557 mākslinieki, bet apmeklējuši 141 799 skatītāji. Teātris ar viesizrādēm regulāri viesojas gan teātra festivālos ārvalstīs, gan citās pilsētās Latvijā.

Šajā jubilejas sezonā ĢIT turpinās sadarboties un stiprinās draudzību ar vietējiem māksliniekiem un partneriem Baltijas valstīs, izrādīs skatītāju iemīļotas un teātra kritiķu atzinību guvušas iepriekšējo sezonu izrādes: “Nasing Spešal”, “Monstera Deliciosa”, “Rondo”, “Ragana”, kā arī pulcēs skatītājus Ģertrūdes ielas iekšpagalma ēkā uz jauniestudējumiem, lai neparasti paraudzītos uz šodienas parādībām, paši uz sevi, sabiedrību un vidi, kuru veidojam.

Jau pavisam drīz, 30. novembrī, skatītājus aicināsim uz pirmizrādi “Gadalaiki. Faux pas”, ko veido Ģertrūdes ielas teātra mākslinieciskais vadītājs režisors Andrejs Jarovojs sadarbībā ar kustību mākslinieci Kristīni Brīniņu, kā arī scenogrāfi Justīni Jasjukeviču un jaunajiem skatuves māksliniekiem Annu Klišāni, Artūru Muskaru, Jurģi Lūsi, Malgožatu Apsi un Robertu Gailīti. Izrādes varoņi caur smeldzīgu humoru meklēs ceļu, kā izdzīvot jaunajā pasaulē, kur mums ierasto bioloģisko daudzveidību ir aizstājušas krāsainas sintētiska apģērba kaudzes.

Savu 15. dzimšanas dienu Ģertrūdes ielas teātris atzīmēs svētdien, 27.oktobrī plkst. 15.00 ar režisora Andreja Jarovoja un laikmetīgās deju kompānijas SIXTH dejotāju veidotu skatuves mākslas darbu “tas ir viss, ko mēs varam”. Tā ir intensīva tehno mūzikas un dejas izrāde, kas aicina pievērst uzmanību solidaritātei un iekļaujošai cilvēcībai – tam, kā mums tik ļoti pietrūkst ikdienas attiecībās vienam ar otru. Izrādes veidotāji uzsver: “kad pasauli vienojošās saites ir sarautas, labākais, ko varu darīt, ir dejot un dejot kopā ar citiem.”

Pēc izrādes teātra komanda aicina skatītājus uzkavēties teātra foajē, kur darbosies sietspiedes darbnīca. Apmeklētājiem būs iespējams apdrukāt līdzpaņemtos tekstilizstrādājumus, kā arī neformālā atmosfērā aicinām izbaudīt kopā būšanas prieku, sirsnīgas sarunas un dejas.

Uz tikšanos teātrī!

Ģertrūdes ielas teātris darbojas ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas Domes finansiālu atbalstu. 

Laikā, ko raksturo nestabilitāte, nedrošība un mainība, ĢIT turpinās sadarboties, turpinās stiprināt draudzību ar vietējiem māksliniekiem un partneriem Baltijas valstīs, turpinās izrādīt iepriekšējās sezonās tapušās izrādes un turpinās pulcēt skatītājus Ģertrūdes ielas iekšpagalma ēkā uz jauniestudējumiem, lai neparasti paraudzītos uz šodienas parādībām, paši uz sevi, sabiedrību un vidi, kuru veidojam.

Novembrī pirmizrāde gaidāma Ģertrūdes ielas teātra mākslinieciskā vadītāja Andreja Jarovoja izrādei “faux pas”, kas vizuālā teātra estētikā pētīs attiecības starp cilvēka ķermeni un apģērbu, pievēršoties ātrās modes spējai manipulēt ar cilvēku vēlmēm un nedrošību, cerībām un izmisumu, un vidi, kuru veidojam kopā ar lietām, kuras valkājam.

Taču pēc gadumijas ar jauniestudējumu ĢIT debitēs režisors Jurģis Lūsis, piedāvājot jauna cilvēka skatījumu uz saviem vienaudžiem un viņu attiecībām. Britu dramaturga Sema Steinera godalgotās lugas “Citroni, citroni, citroni, citroni, citroni” centrā ir iztēlota pasaule, kurā esam spiesti teikt mazāk. Tā ir par to, ko mēs sakām un kā mēs to sakām; par lietām, ko varam dzirdēt tikai klusumā; par mirušiem kaķiem, aktīvismu, acu kontaktu un citroniem, citroniem, citroniem, citroniem, citroniem, citroniem, citroniem.

Savukārt, sezonas otrajā pusē pirmizrādi piedzīvos Martas Elīnas Martinsones izrāde “Misis M.”, ko pati režisore un vienlaikus oriģināllugas autore piesaka kā “vienas mājsaimnieces cīņu par varu”. Izrāde būs mūsdienu versija par lēdiju Makbetu, skatot Šekspīra “ļaundari” caur pētnieces Betijas Frīdanas analīzes prizmu par to, kas notiek ar sievietēm, kad viņām atņem iespēju pašrealizēties. Savos darbos Martinsone jau apliecinājusi sevi kā spilgtu režisori un dramaturģi, kas, pievēršoties sievietes lomai sabiedrībā, rotaļīgi izaicina pastāvošo sistēmu un caur popkultūras tēliem un atsaucēm apšauba iesīkstējušos priekšstatus. Gaidot iestudējumu, par to var pārliecināties arī režisores veidotajā izrādē “Stiklotā svētnīca”, kas septembrī skatāma Ģertrūdes ielas teātrī pēdējo reizi.

Teātra programmu arī šajā sezonā turpinās papildināt koncerti, diskusijas un sarunas, kā arī ĢIT draugu izrādes, kas teātra telpās atradušas pastāvīgu mājvietu – producentu apvienības “KatlZ Riga” izrādes un ISTABAS teātra izrādes jaunākajiem teātra skatītājiem un viņu vecākiem. Šosezon ĢIT savam sadarbības partneru pulkam pievieno arī dejas mākslinieku jaunākās paaudzes spilgtākos pārstāvjus, atbalstot apvienības SIXTH izrāžu tapšanu.

Arī šosezon ĢIT turpinās iepazīstināt Latvijas skatītājus ar jaunākajiem iestudējumiem no Lietuvas un Igaunijas, piedāvājot vairākas viesizrādes no baltiešu kaimiņiem, savukārt, ĢIT izrādes turpinās satikt skatītājus aiz Latvijas robežām – jau oktobrī Andreja Jarovoja un apvienības SIXTH dejotāju kopīgi veidotā izrāde “tas ir viss, ko mēs varam” viesosies Paņevēžā, lai piedalītos festivālā “Baltic Small”. Ar Artūra Čukura pagājušās sezonas izrādi “turi mani cieši” ĢIT septembrī viesojas Lietuvā, piedaloties divos nozīmīgos Baltijas mēroga teātra notikumos – Baltijas Vizuālā teātra skatē, kas šogad teātra profesionāļus un skatītājus pulcē Viļņā, kā arī Kauņas kamerteātra rīkotajā jauno skatuves mākslinieku festivālā “Starting Point” (Išeities taškas). Taču uz ĢIT dēļiem izrāde atkal būs skatāma novembrī notiekošās Latvijas teātra skates ietvaros. Skates programmā iekļauta arī ĢIT skatītāju iemīļotā pagājušās sezonas mūzikas teātra izrāde “Monstera Deliciosa”, kas turklāt nominēta arī pašmāju “Spēlmaņu Nakts” balvai divās kategorijās – “Gada mazās formas izrāde” un “Gada jaundarbs mūzikā” (izrādes komponiste – Līva Blūma).

Biļetes un programmu turpini meklēt ĢIT mājaslapā: www.git.lv