13. un 14. aprīlī Ģertrūdes ielas teātrī viesosies latviešu izcelsmes Igaunijas mākslinieces Rūtas Ronjas Pakalnes un Lauras Kvelsteinas kopdarbs "BODY OF DREAMS", kas nupat saņēmis Igaunijas Teātra balvas nomināciju kategorijā "Labākā dejas izrāde". 

4. aprīlī plkst. 12.00 Ģertrūdes ielas teātrī notiks lietuviešu režisora Artūra Areimas radošā darbnīca teātra profesionāļiem.

Radošā darbnīca jaunajiem un topošajiem teātra režisoriem ietver teorētisko un praktisko daļu.

Teorētiskajā daļā režisors Artūras Areima dalīsies ar savu praksi un darba pieredzi. Šajā daļā jaunajiem režisoriem būs arī iespēja uzdot jautājumus un diskutēt par to, kas viņus interesē un ko viņi domā par mūsdienu teātri, režiju, laikmetīgo teātri.

Praktiskie uzdevumi paredzēti, lai palīdzētu atklāt pamatus, no kuriem varētu sākt meklēt sevi, savu teātra valodu. Pēc A. Areimas domām, režisoram svarīgākais moments ir atklāt sevi un savu valodu teātrī, lai viņš nemēģinātu kopēt un atkārtot citus radītājus, bet pats kļūtu par radītāju.

Teātra režisors, scenogrāfs Artūras Areima ir viens no interesantākajiem Lietuvas jaunās paaudzes teātra māksliniekiem. No 2017. gada Artūra Areimas teātra dibinātājs un režisors Artūras Areima ir Eiropas balvas "Jaunās teātra realitātes" kandidāts; viņa izrādes guvušas ievērību mākslas festivālos Eiropā, Dienvidkorejā un Ķīnā. Artūra Areimas pētniecības lauks ir eksistenciālie jautājumi – radoša un cilvēciskā neatkarība. Aktieris viņa izrādē ir vienlīdz svarīgs ar tehnoloģiju izmantošanu, radot apstākļus arī kinematogrāfiskai aktiermeistarībai. Dumpīga mākslinieka pozīcija, dažādu mediju valodu sapludināšana aktuālā situācijas deklamācijā ir veids, kā režisors atklāj emocijas un rada pārdzīvojumu teātrī.

Radošās darbnīcas darba valoda: angļu, latviešu
Pieteikšanās darbnīcai, rakstot uz arturs@git.lv

Radošo darbnīcu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Workshop of director Artūras Areima
April 4th 12:00-15:00 in Ģertrūdes ielas teātris

Workshop for young professionals (theater directors) and students will include theoretical and practical parts.
The theoretical part - description of the practice that the director Artūras Areima himself encountered, sharing his experience with the directors. This part also includes participants' questions, what they are interested in and what they think about today's theater, directing, contemporary theater.
Practical tasks - intended to help discover the basics, from which one could start looking for self, one's own theatrical language. According to A. Areima, the most important moment for a director is to discover himself and his language in the theater, so that he does not try to copy and repeat other creators, but becomes a creator himself.

Theater director, scenographer Artūras Areima is one of the most interesting of the younger generation of theater artists in Lithuania. From 2017 Artūras Areima theater founder and director Artūras Areima is a candidate of The Europe Prize "New Theatrical Realities". The synthesis of these various approaches is the base of expression levels ranging from acting, to the audio-visual, spatial solutions. Artūras Areima’s performances are a unique expression in the theater directing field that might be difficult (if not impossible) to mistake with work of other directors. During the period of twenty years of Lithuania’s independence only few dramatic theater directors have succeeded to be outstanding in the field of Lithuanian theater. Artūras Areima’s artistic position balances between classical theater, epic theater and post-modern times performing traditions (with physical theater, contemporary dance related resolution, performative practices). Director is constantly looking for individual access to each of his work, taking into account the aesthetic and social transformations of reality. His creative existence so far might be generalized as ‘never-ending research of itself’.

Working language: English, Latvian
Registration by writing to arturs@git.lv

Workshop is financially supported by State Culture Capital Foundation.

3. aprīlī ĢIT viesosies Artūra Areimas teātra iestudējums "Par labāku pasauli", kura pamatā ir pazīstamā vācu dramaturga Rolanda Šimmelfenniga luga.

"Par labāku pasauli" ir fantastisks stāsts, kas aicina skatītāju paraudzīties uz cilvēces mūsdienu sociālo un psiholoģisko realitāti un saskarties ar cilvēka bezatbildības iespējamām sekām. Rolanda Šimmelfenniga lugas "Par labāku pasauli" galvenā tēma ir cilvēka identitātes krīze militāro konfliktu un vides problēmu kontekstā. Režisors Artūras Areima izrādē attīsta ideju, ka cilvēkam jāmeklē dziļāka saikne ar dabu, jāskatās uz to nevis no iznīcināšanas, bet no saglabāšanas perspektīvas, jāuztver sevi kā tās daļu, nevis noteiktas teritorijas īpašnieku.

Izrāde "Par labāku pasauli", kas saņēmusi Lietuvas augstākās teātra balvas "Skatuves zelta krusts" nomināciju kategorijā "Labākā videogrāfija", Ģertrūdes ielas teātrī būs skatāma 3. aprīlī plkst. 19.00 – lietuviešu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā.

VAIRĀK INFO >

  

Izrādes "Par labāku pasauli" režisors Artūras Areima ir viens no interesantākajiem Lietuvas jaunās paaudzes teātra māksliniekiem, kurš pazīstams arī Latvijas skatītājiem – viņa iestudējums "Kā kļūt nelaimīgam?" nupat piedzīvojis pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī. Artūras Areima ir Eiropas balvas “Jaunā teātra realitāte” kandidāts un režisora izrādes guvušas ievērību mākslas festivālos Eiropā, Dienvidkorejā un Ķīnā. Artūra Areimas pētniecības lauks ir eksistenciālie jautājumi –  radoša un cilvēciskā neatkarība.  Aktieris viņa izrādē ir vienlīdz svarīgs ar tehnoloģiju izmantošanu, radot apstākļus arī kinematogrāfiskai aktiermeistarībai. Dumpīga mākslinieka pozīcija, dažādu mediju valodu sapludināšana aktuālā situācijas deklamācijā ir veids, kā režisors atklāj emocijas un rada pārdzīvojumu teātrī.

4. aprīlī Ģertrūdes ielas teātrī režisors Artūras Areima vadīs arī radošo darbnīcu Latvijas jaunajiem un topošajiem teātra režijas profesionāļiem. Baltijas neatkarīgo teātru viesizrādes Ģertrūdes ielas teātrī atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

BIĻETES >

15. un 16. februārī Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos Artūra Čukura soloizrāde “turi mani cieši”. Vizuālā teātra estētikā veidotā skatuviskā poēma objektiem un zemes pievilkšanas spēkam ir vienlaikus personisks stāsts un kolektīvs veltījums atmiņām, kuras nesam sev līdzi.

Lietu nozīmi bieži ieraugām vien brīžos, kad mūsu attiecības ar tām pārtrūkst. Izdegusi spuldzīte, sadragāts viedtālruņa ekrāns vai nolūzis kurpes papēdis ļauj apjaust, cik ļoti paļaujamies uz lietām mums apkārt, un atgādina par mūsu savstarpējo atkarību. Izirstot draudzībai, pārtrūkstot ilgstošām attiecībām vai zaudējot tuvinieku, mēs atskārstam ko līdzīgu – šķiršanās ļauj mums ieraudzīt zaudēto un novērtēt to no jauna.

“turi mani cieši” ir atmiņu ainavas fragments un personīgs stāsts par senu šķiršanos un ilgu atvadīšanos, kas nepieciešama, lai meklētu jaunus veidus, kā saistīties ar pasauli un atkal būt tās daļai.

“Izrāde ir visas radošās komandas kolektīvi veidots veltījums kādai ļoti personiskai atmiņai par dienu, kas izmainīja manu dzīvi, atstājot nospiedumus, kam manā turpmākajā pieredzē bijis liels pievilkšanas spēks – tie veidojuši mani un manas attiecības ar pasauli sev apkārt. Taču teksts ir tikai viens no izrādes elementiem, kas ievīts kustību, skaņas un vizuālajā kompozīcijā,” atklāj izrādes režisors, idejas autors un izpildītājs Artūrs Čukurs, “turklāt, “turi mani cieši” ir soloizrāde tikai nosacīti, jo bez manis tajā piedalās arī ļoti daudz objektu, kuru darītspēju esam novietojuši izrādes centrā. Objekti izrādē ir aktīvi dalībnieki, aicinot skatītāju ieraudzīt sevi kā vairāku lietu summu, ko veido cilvēki, lietas un ainavas, kuras sastopam, notikumi, kurus pieredzam, un dažādās tekstūras, krāsas, skaņas un noskaņas, kurās dzīvojam un kuras nesam sev līdzi.”

Artūrs Čukurs ir latviešu teātra mākslinieks un mūziķis, kas darbojas dažādās laikmetīgās skatuves mākslas disciplīnās. “turi mani cieši” būs mākslinieka pirmā soloizrāde. Režisors izrādi veido kopā ar dramaturģi Sodju Lotkeri (Sodja Zupanc Lotker), horeogrāfi Alisi Madaru Bokalderi, scenogrāfēm Martu Madaru Grantiņu un Beati Poikāni, kā arī skaņu mākslinieku Albertu Levicu.

Pirmizrādi latviešu valodā Ģertrūdes ielas teātra iestudējums piedzīvos 15. un 16. februārī, taču pirmizrāde angļu valodā gaidāma 14. martā. Nākamās izrādes latviešu valodā – 12. un 13. martā, 9. un 10. aprīlī. Izrāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

BIĻETES>
  
TURI MANI CIEŠI
poēma objektiem un zemes pievilkšanas spēkam

RADOŠĀ KOMANDA
režija, izpildījums: Artūrs Čukurs
dramaturģe: Sodja Zupanca Lotkere (CZ)
horeogrāfe: Alise Madara Bokaldere
scenogrāfes: Marta Madara Grantiņa, Beate Poikāne
skaņu mākslinieks: Alberts Levics
vizuālā identitāte: Aleksejs Beļeckis

producents: Ģertrūdes ielas teātris
pirmizrāde: 15/02/2024

Izrāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

16. decembrī Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos ISTABAS TEĀTRA kustību izrāde pusaudžiem "Gaiši zilais punkts". Jauniestudējums bez vārdiem, bet ar kustības, mūzikas, scenogrāfijas, gaismas mākslinieciskajiem risinājumiem mēģinās empātiski iejusties pusaudža emociju pasaulē, apliecinot, ka katram pusaudzim un viņa izjūtām un emocijām ir vieta uz šīs pasaules.

“Gaiši zilais punkts” ir nosaukums fotogrāfijai, ko 1990. gada 14. februārī uzņēma NASA kosmosa kuģis Voyager 1, kad tas devās ārā no Saules sistēmas. Zemeslode šajā attēlā izskatās kā mazs, gaiši zils punkts. Kas ir vienojošs jaunieša emocionālajai pasaule ar Lielo sprādzienu un procesiem pēc tā? Jaunības maksimālisma posms ir vienlīdz pilnas ārkārtīgi jaudīgas enerģijas un tikpat dramatiska sabrukuma. Līdzīgi kā mūsu galaktikā, kur elementārdaļiņa Higsa bozons var iznīcināt visu, bet vienlaikus viss no tā sastāv.

Ar jauniešiem runā visi. Skolā skolotāji, mājās vecāki, uz ielas citi pieaugušie, skolas sargi, veikalu pārdevēji un lielākoties kāds viņus māca dzīvot. Taču emocionālo pasauli ikviens no mums izjūt ķermeniski. Mums trīc kājas no uztraukuma, mēs piesarkstam no dusmām vai kauna, mēs svīstam, savelkam rokas dūrēs un smaidām.

Izrāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla mērķprogrammas “Programmas “Latvijas skolas soma” satura radīšana” atbalstu. Izrādīšanu atbalsta GARDU MUTI zelteris.

Pirmizrāde 16. decembrī. Nākamās izrādes – 17. decembrī un 25., 26., 27. janvārī.

Biļetes pieejamas Ģertrūdes ielas teātra mājaslapā un www.mobilly.lv.

30. novembrī Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos iestudējums 'tas ir viss, ko mēs varam', kas balstīts tehno un klubu kultūras tradīcijās. Izmantojot deju un ķermeni kā galvenos izteiksmes līdzekļus, režisors Andrejs Jarovojs kopā ar jaunākās paaudzes kustību māksliniekiem izrādē aicina uz iekļaujošu cilvēcību.

128 sitieni minūtē. Četru ceturtdaļu taktsmērs. “tas ir viss, ko mēs varam” ir laiktelpa, kuras dalībnieki caur atkārtojošu rituālu pārrada robežas starp sevi un kolektīvu. Dejotāji pārvietojas telpā, saplūstot saskaņotā kustībā un no tās atkal izslīdot, bet izrādes lineārais laiks top par bezgalīgu plūdmaiņu, kuras ritmu variācijās dejotāji pazaudē un atgūst savu individualitāti.

"Izrāde ir mēģinājums rosināt vispirms mūs pašus un tad arī plašāku sabiedrību pievērst uzmanību tam, kā mums tik ļoti pietrūkst ikdienas attiecībās vienam ar otru - solidaritātes un iekļaujošas cilvēcības. Vēlos to darīt caur ķermeni ne tikai tāpēc, ka tā ir platforma, caur ko mēs paužam savu identitāti, bet arī tāpēc, ka tas ir iedarbīgākais protesta veids," pauž izrādes idejas autors un režisors Andrejs Jarovojs, piebilstot, ka "laikmetīgā deja savā būtībā ir veidojusies kā dejas aktīvisms, proti, mākslinieciskās izpausmes veids, kas izmanto deju kā līdzekli, lai vērstos pret sociālām un politiskām problēmām. Kustība un horeogrāfija tiek izmantota, lai ne tikai nodotu vēstījumu, bet arī iedvesmotu pārmaiņas. Kad pasauli vienojošās saites ir sarautas, labākais, ko varu darīt, ir dejot un dejot kopā ar citiem."

Tehno pagājušā gadsimta 80. gadu beigās veidojās kā atbilde uz sarežģītajiem sociālajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kas sekoja neoliberālās ekonomikas lejupslīdei. Tā bija bezkompromisa mūzika, pie kuras dejoja pamestās noliktavās vai klubos pie izslēgtām gaismām. Tā bija vide politiskā protesta kustībai, kas veicināja solidaritātes, piederības un kopīgas identitātes sajūtu dalībnieku starpā. 21. gadsimta pirmās desmitgades ir iesākušās ar demokrātijas krīzi, neatgriezeniskām klimata pārmaiņām, kā arī ar lielākajiem masu protestiem cilvēces vēsturē. Tomēr masu mobilizācija vairs nespēj ietekmēt politisko dienaskārtību un panākt vēlamās izmaiņas. Pēdējā platforma, caur ko vēl varam paust savu viedokli, ir ķermenis, jo tas ir vienīgais, kas pieder mums pašiem.

Režisora Andreja Jarovoja vadībā izrādē piedalās jaunākās paaudzes kustību mākslinieki un dejotāji Emīlija Berga, Vladimirs Goršantovs, Ramona Levane un Darja Turčenko. Izrādes mūzikas autors ir m.a.t.a.d.a.t.a., bet kostīmus veidojusi Sintija Jēkabsone.

Izrāde tapusi ar Rīgas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Pirmizrāde 30. novembrī. Nākamās izrādes – 1., 2., 20. un 21. decembrī, 18. un 19. janvārī.

BIĻETES>