Iespējams, viens no sezonas spilgtākajiem iestudējumiem – Regnāra Vaivara “Divas māsas un draudzene”

 

Tuvākās izrādes: 13. un 14. janvārī, 18. un 19. februārī

Režija, telpa: Regnārs Vaivars
Spēlē: Iveta Pole, Karīna Tatarinova un Inga Tropa
Kostīmi: Madara Botmane

Biļetes: https://biletes.git.lv/

prese-nr5

“Izrādes jaukums slēpjas tajā, ka var notikt jebkas un visam ir vienlīdz liela nozīme, tas ir, nekāda. Un kas par to, ka teorētiķi sen vienojušies, ka postmodernisms ir beidzies? Vaivaram piemīt apskaužama stila izjūta, un Māsas izvēršas par dzirkstošiem teatralitātes svētkiem.” (Zane Radzobe, IR, 30.11.2016.)

“Ar neapvaldītas ālēšanās piestrāvoto atmosfēru, ironiskajiem citātiem un daudzajām parodiskajām norisēm “Divas māsas un draudzene” met tiltu uz Regnāra agrīnajiem iestudējumiem, kas mulsināja vērtētājus un raisīja protesta garu tajos, kuri jutās aizskarti, kā savulaik baznīcas vīri par JRT iestudēto “Salomi”, kur Jānis Kristītājs vicināja plastmasas fallu.” (Valda Čakare, Kroders.lv, 01.12.2016.)

“Visas situācijas, kurās nonāk varones, ir emocionāli izkāpinātas, liekot balansēt uz afekta robežas. Respektīvi, trim sievietēm tiešām nākas cīnīties par savām interesēm, sitot, kožot un vajadzības gadījumā mērķtiecīgi vemjot.” (Atis Rozentāls, KDi, 09.10.2016.)

“Aktrises uz skatuves darbojas ar kūsājošu enerģiju un niknumu, burtiski plosoties pa nelielo telpu – saudzētas netiek ne sienas, ne grīdas, ne rekvizīti un pat ne skatītāji, kas ik pa laikam tiek izbukņīti no ērtās vērošanas pozīcijas.” (Anna Andersone, Satori.lv, 15.11.2016.)

“Izrādes fiziskumam ir jēga – tādā veidā tēlu psiholoģiskais diskomforts tiek pārnests uz skatītājiem tieši, lai tie sajustu fizisku diskomfortu. Turklāt sēdēt divarpus stundas patiešām arī ir fiziski grūti. Tēlu izjūtas tiek transformētas skatītāju sajūtās, veidojot tādu kā vienu lielu organismu. Tātad – sabiedrību, kurā esam cits ar citu saistīti dažādām saitēm.” (Līvija Dūmiņa, NRA.lv, 21.11.2016.)

“Bet jau pēc kādām desmit minūtēm noskaņojums mainījās. Kļuva arvien skaidrāk redzams, ka kāds neglīti manipulē gan ar mums, skatītājiem, gan arī, kas vēl neglītāk, ar aktrisēm. Reti nācies redzēt izrādi, kurā trīs aktrises tik atdevīgi, fiziski un psihoemocionāli, gandrīz uz izsīkuma sliekšņa, talantīgi iemiesojas savos pretrunīgajos un absurdajos tēlos. Īsu brīdi pat radās līdzjūtība dziļos sansaras maldos iegrimušajām sievietēm. Varbūt gan pret režisora gribu…” (Ansis Bērziņš, Kroders.lv, 05.12.2016.)