Diskusiju cikls

PAGĀTNES PĀRVARĒŠANA

24/10/2015

Ģertrūdes ielas teātris

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas Latvijai – 100” atbalstu Ģertrūdes ielas teātrī tiek īstenots diskusiju cikls Pagātnes pārvarēšana, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei”. Projekta mērķis – izvērtēt un analizēt padomju totalitārā režīma nozīmi un ietekmi uz mūsdienu Latvijas sabiedrību. Sadarbībā ar dažādu jomu māksliniekiem, vēsturniekiem un sabiedriski aktīvām personībām no 2015. gada augusta līdz 2017. gada pavasarim caur pagātnes notikumu kritisku analīzi tiek meklēta un piedāvāta jauna attīstības perspektīva sabiedrības un Latvijas demokrātijas stiprināšanā.

Pagātnes pārvarēšana, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei” pasākumu cikla kodolu veido izvērsts lekciju un diskusiju kopums, ko papildina jau gatavi un jaunradīti mākslas darbi vai to dokumentācijas, kopā veidojot tematiski vienotu pasākumu.


2017. gada 23. martā diskusiju cikla piektā saruna “Latvijas mūsdienu mākslas ideoloģijas: Vecā un jaunā vārda brīvības”

Diskusija veltīta cenzūras un pašcenzūras jautājumam kultūras vidē, kas, lai arī Latvija ir neatkarīga jau ceturtdaļgadsimtu, joprojām ik pa laikam tiek aktualizēts. Kas ir cenzūra un kādēļ tā pastāv? Vai cenzūra ir tikai spilgts padomju mantojuma piemērs vai arī tā ir neizbēgama jebkuras sabiedrības parādība? Arī Rietumos mākslas cenzēšanas skandāli notiek regulāri, tāpēc, iespējams, jautājums par mākslas brīvību un mākslinieka pienākumu rādīt, teikt, atskaņot, ko domā, ir aktuālāks nekā pāris gadus iepriekš.

Diskusijas moderators: publicists un filozofs Kārlis Vērpe

Dalībnieki: literatūrzinātnieks, LKA profesors Raimonds Briedis


2017. gada 25. janvārī diskusiju cikla ceturtā saruna “Latvijas mūsdienu mākslas ideoloģijas: Pēc Padomju savienības”

Diskusija “Pēc Padomju Savienības” veltīta jautājumam, vai joprojām dzīvojam pēcpadomju valstī un ko mākslas kontekstā vispār nozīmē jēdziens “pēcpadomju”. Laikmetīgās mākslas kontekstā vārds “pēcpadomju” apzīmē noteiktu mākslas areālu un tās specifiku. Dažkārt tā tiek apzīmēti mantoti paradumi vai īpašības, kas raksturīgas tikai cilvēkiem, kuri paši vai kuru vecāki saistīti par padomju laikiem. Iespējams, definējot jēdzienu “pēcpadomju”, tiks rasta atbilde uz būtisku jautājumu: vai mēs joprojām dzīvojam laikā pēc Padomju Savienības?

Diskusijas moderators: Kārlis Vērpe

Dalībnieki: RSU profesors, komunikācijas zinātnieks, Padomju laika kultūrpolitikas procesu pētījuma “Par mūziku, skaistu un melodisku!” autors Sergejs Kruksun kultūras projektu producente Zane Zajančkauska


2016. gada 2. februāris diskusiju cikla trešā saruna “Slepenās varas spēles

Pēc Otrā pasaules kara Latvijas vēsturē ierakstītas daudzas traģiskas lappuses. Viena no tām – par trimdas latviešiem, kurus Rietumu specdienesti mēģināja izmantot spiegošanai pret Padomju Savienību. Tā dēvētie “kultūras sakari” ar latviešu trimdu padomju okupācijas laikā ietvēra gan iespēju neformāli, tomēr kontrolēti apmainīties ar informāciju starp atšķeltajām tautas daļām, gan arī īpašas Valsts drošības komitejas (VDK) izstrādātas ideoloģiskās un izspiegošanas operācijas. Kādi faktori ietekmēja Latvijas PSR kultūras darbinieku motivāciju piekrist sadarbībai ar VDK? Kāda bija un kā darbojās sistēma, kura piespieda nācijas autoritātes uz tādu rīcību un pakļāva tik milzīgam pazemojumam, ka tās joprojām nespēj par to runāt? Un kādi iemesli bija tiem, kas atteicās no šādas sadarbības? Kā to visu izprotam šodien?

Diskusijas moderatore: literāte un žurnāla “Domuzīme” redaktore Rudīte Kalpiņa

Dalībnieki: literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, mākslas zinātniece un vēsturniece Ieva Kalniņa, arhitekts un politiķis Aleksandrs Kiršteins, vēsturnieks Jānis Ķeruss, tulkotāja un publiciste Ieva Lešinska-Geibere, agrākais ārpolitisko notikumu komentētājs, žurnālists Voldemārs Hermanis,filologs Austris Grasis.


2015. gada 27. novembrī diskusiju cikla otrā saruna “Piespiedu kolaborācija II Pasaules kara laikā okupācijas režīmu armijās

Diskusijā tika analizēta situācija, kādā atradās Latvijas iedzīvotāji – iesaukšana Sarkanajā armijā, iesaukšana Latviešu SS leģionā. Latviešiem Otrajā pasaules karā bija jākaro zem svešiem karogiem abās frontes pusēs. Brālis pret brāli, tēvs pret dēlu… Kara upuru skaits visai nepilnīgi atspoguļo katra atsevišķā cilvēka un visas nācijas traģēdiju. Kādi bija šīs piespiedu kolaborācijas motīvi un apstākļi, kā tajos mainījās indivīds?

Diskusijas moderators: Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš

Piedalās: vēsturnieki Valdis Kuzminsun Uldis Neiburgsun teātra režisors Valters Sīlis


2015. gada 24. oktobrī diskusiju cikla pirmā saruna Ceļš uz totalitārismu – caur vadonību Latvijā? 20. gadsimta 30. gadu beigu/ 40. gadu sākums, PSRS ietekme pirmskara Latvijā un tai sekojošā okupācija”

Diskusijā tika analizēta situācija 20. gadsimta 30. gadu beigās, kad Latvijā darbojās Ulmaņa vadonības jeb autoritārais režīms. Patiesā informācija par notikumiem PSRS tika slēpta vai presē pasniegta mīkstinātos toņos. Vai un cik lielā mērā „autoritārisma treniņš” sešu gadu garumā psiholoģiski pārvērta un sagatavoja Latvijas iedzīvotājus dzīvei totalitārismā?

Diskusijas moderators: Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš

Dalībnieki: LU Vēstures un filozofijas profesors Ilgvars Butulis, kulturologs Deniss Hanovsun vēsturnieks Kaspars Zellis


Diskusiju cikls tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda  finansiālu atbalstu