Diskusiju cikls

PAGĀTNES PĀRVARĒŠANA

24/10/2015

Ģertrūdes ielas teātris

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammas “Latvijai – 100”Ģertrūdes ielas teātrī tiek uzsākts diskusiju cikls “Pagātnes pārvarēšana, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei”, kura laikā tiks apspriesta un analizēta padomju totalitārā režīma nozīme un ietekme uz mūsdienu Latvijas sabiedrību. Sadarbībā ar dažādu jomu māksliniekiem, vēsturniekiem un sabiedriski aktīvām personībām no 2015. gada augusta līdz 2017. gada pavasarim caur pagātnes notikumu kritisku analīzi tiks meklēta un piedāvāta jauna attīstības perspektīva sabiedrības un Latvijas demokrātijas stiprināšanā.

“Pagātnes pārvarēšana, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei” pasākumu cikla kodolu veido izvērsts lekciju un diskusiju kopums, ko papildina jau gatavi un jaunradīti mākslas darbi vai to dokumentācijas, kopā veidojot tematiski vienotu pasākumu.


DISKUSIJAS DATUMS MAINĪTS!

2017. gada 23. martā pl. 19:00 notiks diskusiju cikla piektā saruna “Latvijas mūsdienu mākslas ideoloģijas: Vecā un jaunā vārda brīvības”. 

Par spīti tam, ka Latvija ir neatkarīga jau ceturtdaļgadsimtu, cenzūra un pašcenzūra kultūras vidē ir tēma, kas atgriežas gan konkrētos skandālos, gan arī sarunās. Dažkārt to mēdz raksturot kā vienu no spilgtiem padomju mantojuma piemēriem. Diskusijā tiks runāts par to, kas ir cenzūra, kādēļ tāda pastāv un kā to var rūpīgak aprakstīt? Cik lielā mērā cenzūra ir mantojums un cik tā ir jebkuras sabiedrības parādība. Galu galā arī Rietumu zemēs mākslas cenzēšanas skandāli ir salīdzinoši regulāra parādība. Tāpēc jautājums par mākslas brīvību vai mākslinieka pienākumu rādīt, teikt, atskaņot, ko domā, ir aktuāls vai pat aktuālāks nekā pāris gadus iepriekš.


2017. gada 25. janvārī pl. 19:00 notiks diskusiju cikla ceturtā saruna “Latvijas mūsdienu mākslas ideoloģijas: Pēc Padomju savienības”.  

Diskusijas moderators:publicists, filozofs Kārlis Vērpe.
Dalībnieki: Sergejs Kruks – Rīgas Stradiņa universitātes profesors, komunikācijas zinātnieks, kā arī Padomju laika kultūrpolitikas procesu pētījuma “Par mūziku, skaistu un melodisku!” autors un Zane Zajančkauska, kultūras projektu producente.

Diskusija “Pēc Padomju Savienības” veltīta jautājumam, vai joprojām dzīvojam pēcpadomju valstī un ko mākslas kontekstā vispār nozīmē jēdziens “pēcpadomju”. Laikmetīgās mākslas kontekstā vārds “pēcpadomju” apzīmē noteiktu mākslas areālu un tās specifiku. Dažkārt tā tiek apzīmēti mantoti paradumi vai īpašības, kas raksturīgas tikai cilvēkiem, kuri paši vai kuru vecāki saistīti par padomju laikiem. Iespējams, definējot jēdzienu “pēcpadomju”, tiks rasta atbilde uz būtisku jautājumu: vai mēs joprojām dzīvojam laikā pēc Padomju Savienības?


2016. gada 2. februāris pl. 18:00 notiks diskusiju cikla trešā saruna “Slepenās varas spēles”.
Diskusijas moderatore: 
literāte un žurnāla “Domuzīme” redaktoreRudīte Kalpiņa
Piedalās: literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, mākslas zinātniece un vēsturniece Ieva Kalniņa, arhitekts un politiķis Aleksandrs Kiršteins, vēsturnieks Jānis Ķeruss, tulkotāja un publiciste Ieva Lešinska-Geibere, agrākais ārpolitisko notikumu komentētājs, žurnālists Voldemārs Hermanis; filologs Austris Grasis.

 Pēc Otrā pasaules kara Latvijas vēsturē ierakstītas daudzas traģiskas lappuses. Viena no tām – par trimdas latviešiem, kurus Rietumu specdienesti mēģināja izmantot spiegošanai pret Padomju Savienību. Tā dēvētie “kultūras sakari” ar latviešu trimdu padomju okupācijas laikā ietvēra gan iespēju neformāli, tomēr kontrolēti apmainīties ar informāciju starp atšķeltajām tautas daļām, gan arī īpašas Valsts drošības komitejas (VDK) izstrādātas ideoloģiskās un izspiegošanas operācijas.Kādi faktori ietekmēja Latvijas PSR kultūras darbinieku motivāciju piekrist sadarbībai ar VDK? Kāda bija un kā darbojās sistēma, kura piespieda nācijas autoritātes uz tādu rīcību un pakļāva tik milzīgam pazemojumam, ka tās joprojām nespēj par to runāt? Un kādi iemesli bija tiem, kas atteicās no šādas sadarbības? Kā to visu izprotam šodien?


2015. gada 27. novembrī pl. 15:00 notiks diskusiju cikla otrā saruna “Piespiedu kolaborācija II Pasaules kara laikā okupācijas režīmu armijās”.

Šajā diskusijā tiks analizēta situācija, kādā atradās Latvijas iedzīvotāji – iesaukšana Sarkanajā armijā, iesaukšana Latviešu SS leģionā. Latviešiem Otrajā pasaules karā bija jākaro zem svešiem karogiem abās frontes pusēs. Brālis pret brāli, tēvs pret dēlu… Kara upuru skaits visai nepilnīgi atspoguļo katra atsevišķā cilvēka un visas nācijas traģēdiju. Kādi bija šīs piespiedu kolaborācijas motīvi un apstākļi, kā tajos mainījās indivīds?

Diskusijas moderatorsEduards Liniņš, Latvijas Radio žurnālists
Piedalās: vēsturnieki Valdis Kuzmins, Uldis Neiburgs un teātra režisors Valters Sīlis


2015. gada 24. oktobrī pl.15.00 ieplānota diskusija, kuras tēma ir “ Ceļš uz totalitārismu – caur vadonību Latvijā? 20. gadsimta 30. gadu beigu/ 40. gadu sākums, PSRS ietekme pirmskara Latvijā un tai sekojošā okupācija”.

Šajā diskusijā iecerēts analizēt situāciju 20. gadsimta 30. gadu beigās, kad Latvijā darbojās Ulmaņa vadonības jeb autoritārais režīms. Patiesā informācija par notikumiem PSRS tika slēpta vai presē pasniegta mīkstinātos toņos. Vai un cik lielā mērā „autoritārisma treniņš” sešu gadu garumā psiholoģiski pārvērta un sagatavoja Latvijas iedzīvotājus dzīvei totalitārismā?

Diskusijas moderators:  Eduards Liniņš
Piedalās: Ilgvars Butulis, Deniss Hanovs un Kaspars Zellis


Diskusiju cikls tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda  finansiālu atbalstu