No 21. līdz 23. maijam Ģertrūdes ielas teātrī notiks šobrīd spilgtākā Lietuvas neatkarīgā teātra MMLAB viesizrāžu skate. No 21. līdz 23. maijam Ģertrūdes ielas teātrī notiks šobrīd spilgtākā Lietuvas neatkarīgā teātra MMLAB (Meno ir mokslo laboratorija) viesizrāžu skate. Programmā iekļautas trīs atzītu laikmetīgo skatuves mākslinieku un kolektīvu izrādes, kas izaicina un aicina pārskatīt pastāvošo lietu kārtību.

Izrāžuskatē būs skatāmas Lauras Kutkaites performatīvā lekcija par baudu TREMOLO, Nauberta Jasinska un MataDirginčusviencēliena izrāde par atvērtību un jūtīgumu PILENE*, kā arī Grētas GrinevičūtesDeja cigaretei un labākajam draugam.

Izrādēmtiks nodrošināts tulkojums latviešu un angļu valodā.

Viesizrāžusēriju Rīgā finansiāli atbalsta Lietuvas kultūras padome un Viļņas pilsētaspašvaldība, kas dod iespēju sniegt dāvanu aizrautīgākajiem skatītājiem:iegādājoties pilnas cenas biļetes uz katru no atsevišķajām izrādēm, automātiskipiemērojas atlaide 30% apmērā no biļešu kopsummas.

MMLAB (Mākslas un zinātneslaboratorija) ir profesionāls nevalstiskais teātris Lietuvā, Viļņā. Tā darbībaaizsākās radošos projektos, kur mākslinieki un zinātnieki kopā eksperimentējaar inovatīvām teātra tēmām un formām. Šie eksperimenti nu jau kļuvuši par pamatuMMLAB teātra darbības stratēģijai. Šobrīd teātris sadarbojas ar jauniem un jauatzītiem māksliniekiem, kā arī uztur ciešus kontaktus ar partneriem gannacionālā, gan starptautiskā līmenī. Projektos tiek iesaistīts aizvien lielāksskaits mākslinieku un eksperimentēts ne tikai ar formām un tēmām, bet arī arnekonvencionālām mākslas izrādīšanas vietām, veidojot instalācijas, piemēram,pazemes ejās vai bērnudārzos. Laika gaitā organizācija ieguvusi atzinību ganskatītāju, gan kritiķu vidū. MMLAB viesošanās Rīgā ir teātra jaunāko darbudebija ārvalstīs.

ViesizrādesRīgā uzņem Ģertrūdes ielas teātris (ĢIT), turpinot iepazīstināt interesentus araktuālo Baltijas neatkarīgo teātru piedāvājumā. 2024. gadā skatītājiem bijaiespēja redzēt Rūtas Ronjas Pakalnas izrādi “Body of Dreams” no elektron(Igaunija) un Artura Areima teātra “Par labāku pasauli” (Lietuva). 2022. un 2023. gadā ĢIT viesojušies Adrian CarloBibiano, Arūnas Mozūraitis, Lietuva “Pietiekams attālums”, “Melns. Balts”,Viļņas pilsētas teātris “Atvērtais aplis”, Lietuva, Renāte Kērda “Lood”, TartuJaunais teātris Igaunija “nowhere, but here”, dejas kompānija “nu epiko”,Lietuva, “bowel”, rež.Nauberts Jasinsks, Kauņas pilsētas kamerteātris, Lietuva.

5. aprīlī pl. 19.00 un 6. aprīlī pl. 15.00 pirmizrāde Vladimira Goršantova dejas izrādei "Brīvprātīgā verdzība"

Laikmetīgās dejas apvienība “SIXTH” un Ģertrūdes ielas teātris piedāvā jaunu un izaicinošu laikmetīgās dejas izrādi “Brīvprātīgā verdzība”, kas reflektē par visu dzīvo radību gēnu evolūciju. Izrādes iedvesmas avots ir Ričarda Dokinsa idejas, kas piedāvā jaunu skatījumu uz evolūciju un cilvēka uzvedību. Dokinss uzskata, ka gēni ir “egoistiski” un cenšas izdzīvot, savukārt idejas jeb mēmi izplatās un izdzīvo līdzīgi – sacenšoties par vietu mūsu apziņā. Šī perspektīva rosina domāt par to, kā mūsdienu popkultūra un sociālie tīkli veicina noteiktu ideju dominanci, radot līdzjūtības un empātijas iztrūkumu.

Izrādes horeogrāfs Vladimirs Goršantovs piedāvā savu unikālo skatījumu uz egoisma un līdzjūtības līdzāspastāvēšanu mūsdienu sabiedrībā. Dejotājas Darja Turčenko, Roberta Gailīte un Kitija Geidāne noķers skatītāja uzmanību gan ar hipnotizējošām kustībām, kas tā vien šķiet, ka iedziļinās gēnu līmenī, gan ironizējot par sociālajos tīklos tik populārajām dejām. Jaunais komponists Ernests Valts Circenis izrādei piešķīris pulsējošus ritmus, kas aizrauj evolūcijas kustībā. Savukārt kostīmu māksliniece Ieva Stalšene un gaismu mākslinieks d’n’a piedāvās savu interpretāciju šo procesu vizualizācijai.

Laikmetīgās dejas apvienība “SIXTH”, ir pazīstama ar konceptuāliem un mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem un turpina attīstīt laikmetīgās dejas mākslu Latvijā, piedaloties dažādos dejas projektos un festivālos. Apvienības darbi ir augstu novērtēti gan skatītāju, gan kritiķu vidū, īpaši izceļot spēcīgo vizuālo valodu un eksperimentālo pieeju kustību izteiksmei.

14. un 15. martā pirmizrāde Marijas Saveiko izrādei “Savējā un svešā” Šī ir horeogrāfes un kompānijas “SIXTH” dejotājas Marijas Saveiko personīgā refleksija par sevis meklējumiem laiktelpā, kurā satiekas dažādi skatpunkti, identitātes un kultūras.
Cik daudz mēs varam izvēlēties, kas esam, un cik daudz mūsos vienmēr paliks tas, kas bijis pirms mums? Žans Pols Sartrs ir teicis: “Cilvēks ir tas, ko viņš pats no sevis izveido”, tomēr ikvienam no mums ir konkrēts sākumpunkts - ķermenis, vide, kultūra un tā brīža vēsturiskais konteksts, kurā piedzimstam. Vai iespējams pilnībā atbrīvoties no tā, kas mūs veidojis? Kā savu dzīvi izjūt cilvēks, kas ir piederīgs divām kultūrām, divām valodām?
Izrādes dramaturģe Annija Broniča saka: “Par šīs izrādes tēmu publiskajā telpā ik pa laikam tiek veidotas diskusijas, tomēr bieži tās nonāk strupceļā. Ikviena diskusija pieprasa racionālu domas formulējumu, taču šajā tēmā - kā Latvijā būt cilvēkam, kas sevi asociē gan ar krievu kultūru, gan latviešu -, ir ļoti daudz neracionālā, emocionālā, pretrunīgā. Tādēļ, iespējams, tieši kustība ir pateicīgākais medijs šīs tēmas izzināšanai. Ar šo laikmetīgās dejas izrādi esam mēģinājuši iedot telpu tam, ko grūti izteikt vārdos, īpaši tam, kas ir sāpīgs un neērts.”
Horeogrāfe un dejotāja Marija Saveiko izrādi raksturo: “Tas ir veids, kā es ielūkojos savas identitātes veidošanās procesā un mēģinu saprast, kā vēsturiskās, politiskās un kultūras robežas veido manu dzīvi. Izrāde „Savējā un svešā” atklāj manu personisko pieredzi, kurā divas kultūras, latviešu un krievu, sadzīvo, mijiedarbojas un veido to, kas es esmu. Kas vieniem izrādē liksies pazīstams, citiem var šķist svešs, un tieši šo atšķirību pamanīšana ļauj iepazīt vairāk gan sevi, gan citus. Šī izrāde ir aicinājums apstāties un atbruņoties, lai ļautu sev ieklausīties kāda līdzcilvēka stāstā.”
"Savējā un svešā" ir aicinājums sajust – ar ķermeni, ar sirdi. Šī izrāde nav tikai stāsts par vienu cilvēku – tā ir atbalss no tiem, kas turpina meklēt un rast sevi pasaulē, kas nemitīgi mainās. Izrāde uzdod jautājumus, kas skar ne tikai Latviju, bet arī pasauli kopumā, atgādinot – neatkarīgi no etniskās izcelsmes, dzimuma vai reliģijas, mēs visi esam daļa no kopīgas cilvēces pieredzes.
Izrādes autore Marija Saveiko ir laikmetīgās dejas horeogrāfe, dejotāja un daļa no dejas kompānijas SIXTH. Kopā ar Mariju uz skatuves atradīsies un dzīvo mūziku izpildīs Kārlis Matīss Zitmanis, kurš plašākai sabiedrībai ir pazīstams kā grupas “Sudden lights” ģitārists. Izrādes dramaturģe ir Annija Broniča, izrādes vizuālo tēlu veido māksliniece Kaiva Kumerova un gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Izrādi producē Anna Ulberte, līdzproducents - Ģertrūdes ielas teātris.
Biļetes iespējams iegādāties https://ticketshop.lv/lv/events/105206.

Jau 30. janvārī Ģertrūdes ielas teātrī ar britu autora Sema Steinera “Citroni citroni citroni citroni citroni” iestudējumu debitē Jurģis Lūsis! Britu autora Sema Steinera luga “Citroni citroni citroni citroni citroni” ir stāsts par divu Londonas jauniešu satikšanos un šķiršanos orveliskas apokalipses laikā, kad cilvēkiem aizliegts izrunāt vairāk par 140 vārdiem dienā. Viņiem vienlaikus nākas izcīnīt vairākas cīņas - par savām attiecībām, par saprašanos, par uzticību un par vārda brīvību.

Lugas pirmiestudējums 2015. gadā notika Vorvikas Mākslas centrā un ieguva trīs žūrijas balvas Nacionālajā studentu drāmas festivālā. Izrāde pēc tam tika izrādīta “Latitude” festivālā, Edinburgas festivālā “Fringe” un “Camden People's Theatre” Londonā. 2023. gadā luga no jauna tika iestudēta Vestendā, Harolda Pintera teātrī.

Izrādes režisors Jurģis Lūsis par topošo izrādi saka: “Lai gan tāda likuma šodienas informatīvi pieblīvētajā pasaulē nav, mēs tāpat vēlamies, lai mūsu vēstījums tiktu patiesi sadzirdēts. Tomēr runāt vienā valodā vēl nenozīmē saprast vienam otru. Šī izrāde ir par to, ka patiesība, kurai tik ļoti reizēm vēlamies piekļūt, iespējams, jāmeklē dziļāk par pateiktajiem vārdiem.”

Lugas galvenos varoņus – Bernadeti un Oliveru – izrādē Ģertrūdes ielas teātrī spēlē Ilva Centere un Klāvs Kristaps Košins. Izrādes māksliniece – Marija Ulmane, izrādes mūziku veido Toms Auniņš. Izrāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu.

Jurģis Lūsis (1998) ir daudzpusīgs jaunais skatuves mākslinieks. 2021. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas teātra režijas kursu, bet 2023. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas maģistrantūru. Līdz šim spilgtākie Jurģa skatuves darbi ir Kamila loma Cēsu Mazā teātra izrādē “Izkāpt skapī”, “Dullā Daukas” iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī un dalība Andreja Jarovoja un Kristīnes Brīniņas vizuālā teātra izrādē “Gadalaiki. Faux pas” Ģertrūdes ielas teātrī 2024. gadā.
Ilva Centere (1994) ir 2017. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, dramatiskā teātra mākslas Māras Ķimeles un Elmāra Seņkova apvienoto aktieru un režisoru kursu. Līdz 2020. gadam bijusi Latvijas Nacionālā teātra aktrise, šobrīd strādā kā brīvmāksliniece teātrī, kino un televīzijā, tādos seriālos kā “Tunelis” un “Nemīlētie”. Ilvas spilgto iztēli un aktrises talantu iespējams vērot arī Aspazijas lugas “Ragana” iestudējumā Ģertrūdes ielas teātrī.
Klāvs Kristaps Košins (1997) ir aktieris un režisors, pēc studijām Borisa Ščukina teātra institūtā Maskavā, viņš 2021. gadā absolvēja Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot dramatiskā teātra režijas specialitāti. Klāva režisētā autobiogrāfiskā izrāde “Konklāvs” 2021. gadā saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu par nebijušu atkailinātu patiesības pakāpi. No 2022. gada Klāvs ir aktieris Dailes teātrī, kā arī filmējas televīzijas seriālos.
Marija Ulmane 2020. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru, kur studējusi scenogrāfiju. Radošā sadarbībā ar režisoru Dmitriju Petrenko un režisori Ināru Slucku, viņas darbi izceļas ar detalizētu un emocionāli piesātinātu pieeju. 2021. gadā Marija apbalvota “Spēlmaņu nakts” naglu par spilgtu un profesionāli pārliecinošu jaunākās scenogrāfu paaudzes reprezentāciju, iekļaujoties stilā atšķirīgās izrādēs un saglabājot personisko rokrakstu.
Toms Auniņš ir teātra, kino aktieris, režisors, teātra un kino mūzikas komponists un izpildītājs. 2011. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju, Māras Ķimeles vadībā ieguvis dramatiskā teātra režisora specialitāti . Vairāk nekā 10 gadus komponē mūziku arī teātra izrādēm un kinofilmām. Toms darbojies tādos teātros kā Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris, Valmieras Drāmas teātris, Jaunais Rīgas teātris, Daugavpils teātris, Dailes teātris un Nacionālais teātris. Komponējis mūziku tādām izrādēm kā “Noziegums un sods”, “Vēstules no frontes”, “Cerību ezers”, “Savādais atgadījums ar suni naktī”, “Ciniķi” un “Pūt, vējiņi.” Ģertrūdes ielas teātrī Toma veidotā elektroniskā mūzika skan dejas izrādē “tas ir viss, ko mēs varam”.

Jau 30.novembrī Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrāde! “Gadalaiki. Faux pas”

Sestdien, 30. novembrī pl.19.00 pirmizrādi Ģertrūdes ielas teātrī piedzīvos teātra  mākslinieciskā vadītāja  Andreja Jarovoja un  horeogrāfes Kristīnes Brīniņas veidotā kustību un vizuālā izrāde “Gadalaiki. Faux pas”. Izrādes veidotāji šoreiz pievēršas cilvēka un apģērba savstarpējai mijiedarbībai.

Apģērbs kā nepieciešamība, lai izdzīvotu un iekļautos apkārtējā vidē, nebeidzama progresa orientētajā sistēmā kļuvis par apdraudējumu pašiem sev. Jaunajā pasaulē laikapstākļi mainās neparedzamāk kā garastāvoklis un ainavu veido krāsaini sintētiska apģērba kalni. Bet, neraugoties uz ekoloģiskā sabrukuma radīto haosu, cilvēki ar apbrīnojamu atjautību un spītību turpina savus ikdienas ieradumus. Arī tad, ja dabisko lietu kārtību nākas izdomāt no jauna.

Izrāde par cilvēka paradoksālo dabu, 4 gadalaikiem un 52 ātrās modes sezonām.

Autors un režisors: Andrejs Jarovojs
Līdzautore un kustību māksliniece: Kristīne Brīniņa 
Māksliniece: Justīne Jasjukeviča 
Mākslinieces asistente: Dana Deineko

Gaismu māksliniece: Līva Kalniņa
Līdzautori un izpildītāji: Anna Klišāne, Arturs Muskars, Jurģis Lūsis, Roberta Gailīte
Vizuālā identitāte: Patrīcija Luiza Broka

Producents: Ģertrūdes ielas teātris
Līdzproducents: Latvijas Leļļu teātris 

Andrejs Jarovojs kā režisors, līdzautors, dramaturgs  veido teātra un dejas izrādes. Jaunu teātra formu un izteiksmes līdzekļu meklētājs, kas savos darbos pēta teātra valodu, zīmes, telpu, laiku un komunikāciju ar skatītāju. Saņēmis “Spēlmaņu nakts2020/2021” balvu “par pārliecinošu konceptuālu eksperimentēšanu, kas rezultējas inovatīvās laikmetīgā teātra formās un atvērtos vēstījumos, sniedzot gan skatītājam, gan izpildītājam neviltotu jaunatklājuma prieku no izrādes uz izrādi”.

Kristīne Brīniņa ir horeogrāfe, dejotāja un izpildītāja. Viņas darbi balstās ikdienas dzīves situācijās, kas piesardzīgā un trauslā veidā, ar šķietami vienkāršām kustībām tiek pārnestas mākslas formās. Kristīne saka:"Es dokumentēju un tajā vēroju deju – dokumentālā dejas metode, tas irtas, ko es daru. Dokumentālā metode atver telpu tam, kas vēl var būt deja.Personīgi es vairs nevaru nodalīt robežas – tagad jau tā ir izvēle, ko es nošīs visas dejas paņemu, kas ir svarīgākais, ko ielikt konkrētajā darbā."

Kristīnes izrādes ir vairākkārt nominētas Latvijas teātra balvai “Spēlmaņu nakts” un Latvijas dejas balvai, 2023. gadā Kristīne saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā “Gada horeogrāfe” par darbu Viestura Kairiša režisētajā izrādē “Hamlets” M.Čehova Rīgas krievu teātrī, savukārt viņas pašas Liepājas teātrī veidotā izrāde “Gaišās naktis” šogad nominēta kā “Gada mazās formas izrāde”.

Izrādes māksliniece Justīne Jasjukeviča ir viena no scenogrāfijas mākslinieču kolektīva “Grāfienes” dalībniecēm, kas sevi spilgti pieteikušas Latvijas teātrī. Blakus tam Justīne piedalās arī izstādēs un īsteno dažādus projektus. Savos darbos Justīne pēta dinamiskās attiecības starp telpu, laiku un kopienu.

Līdzautori un izpildītāji: Anna Klišāne, Arturs Muskars, Jurģis Lūsis un Roberta Gailīte ir jaunie un daudzsološie profesionāļi, kas sevi jau apliecinājuši muzikālā, vizuālā teātra un laikmetīgās dejas darbos uz dažādām Latvijas teātra skatuvēm.

Izrāde paredzēta pieaugušo auditorijai un jauniešiem no 16 gadu vecuma.
Tuvākās izrādes 4 , 11., 12.decembrī  plkst.19.00. Plašāka informācija, biļetes un dāvanu kartes https://git.lv/.
Finansiāli atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas valstspilsētas pašvaldība.