ĢIT pirmizrāde 'tas ir viss, ko mēs varam'

30. novembrī Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos iestudējums 'tas ir viss, ko mēs varam', kas balstīts tehno un klubu kultūras tradīcijās. Izmantojot deju un ķermeni kā galvenos izteiksmes līdzekļus, režisors Andrejs Jarovojs kopā ar jaunākās paaudzes kustību māksliniekiem izrādē aicina uz iekļaujošu cilvēcību.

128 sitieni minūtē. Četru ceturtdaļu taktsmērs. “tas ir viss, ko mēs varam” ir laiktelpa, kuras dalībnieki caur atkārtojošu rituālu pārrada robežas starp sevi un kolektīvu. Dejotāji pārvietojas telpā, saplūstot saskaņotā kustībā un no tās atkal izslīdot, bet izrādes lineārais laiks top par bezgalīgu plūdmaiņu, kuras ritmu variācijās dejotāji pazaudē un atgūst savu individualitāti.

"Izrāde ir mēģinājums rosināt vispirms mūs pašus un tad arī plašāku sabiedrību pievērst uzmanību tam, kā mums tik ļoti pietrūkst ikdienas attiecībās vienam ar otru - solidaritātes un iekļaujošas cilvēcības. Vēlos to darīt caur ķermeni ne tikai tāpēc, ka tā ir platforma, caur ko mēs paužam savu identitāti, bet arī tāpēc, ka tas ir iedarbīgākais protesta veids," pauž izrādes idejas autors un režisors Andrejs Jarovojs, piebilstot, ka "laikmetīgā deja savā būtībā ir veidojusies kā dejas aktīvisms, proti, mākslinieciskās izpausmes veids, kas izmanto deju kā līdzekli, lai vērstos pret sociālām un politiskām problēmām. Kustība un horeogrāfija tiek izmantota, lai ne tikai nodotu vēstījumu, bet arī iedvesmotu pārmaiņas. Kad pasauli vienojošās saites ir sarautas, labākais, ko varu darīt, ir dejot un dejot kopā ar citiem."

Tehno pagājušā gadsimta 80. gadu beigās veidojās kā atbilde uz sarežģītajiem sociālajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kas sekoja neoliberālās ekonomikas lejupslīdei. Tā bija bezkompromisa mūzika, pie kuras dejoja pamestās noliktavās vai klubos pie izslēgtām gaismām. Tā bija vide politiskā protesta kustībai, kas veicināja solidaritātes, piederības un kopīgas identitātes sajūtu dalībnieku starpā. 21. gadsimta pirmās desmitgades ir iesākušās ar demokrātijas krīzi, neatgriezeniskām klimata pārmaiņām, kā arī ar lielākajiem masu protestiem cilvēces vēsturē. Tomēr masu mobilizācija vairs nespēj ietekmēt politisko dienaskārtību un panākt vēlamās izmaiņas. Pēdējā platforma, caur ko vēl varam paust savu viedokli, ir ķermenis, jo tas ir vienīgais, kas pieder mums pašiem.

Režisora Andreja Jarovoja vadībā izrādē piedalās jaunākās paaudzes kustību mākslinieki un dejotāji Emīlija Berga, Vladimirs Goršantovs, Ramona Levane un Darja Turčenko. Izrādes mūzikas autors ir m.a.t.a.d.a.t.a., bet kostīmus veidojusi Sintija Jēkabsone.

Izrāde tapusi ar Rīgas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Pirmizrāde 30. novembrī. Nākamās izrādes – 1., 2., 20. un 21. decembrī, 18. un 19. janvārī.

BIĻETES>