12. maijā Vācijas pilsētā Bohumā viesosies Ģertrūdes ielas teātra izrāde "Malkas ceļi", lai piedalītos festivālā FIDENA. Festivāls, kas dibināts 1958. gadā ir viens no tradīcijām bagātākajiem un nozīmīgākajiem leļļu un objektu teātra festivāliem Eiropā, reizi divos gados pulcējot nozīmīgākos iestudējumus no visas pasaules. Pirms tam izrāde “Malkas ceļi” Ģertrūdes ielas teātrī skatāma 30. aprīlī plkst. 19.00.

FIDENA – Figurentheater der Nationen (Nāciju objektu teātris) – festivāls, kas jau kopš 1958. gada Bohumā un tās kaimiņpilsētās Dortmundē, Hernē un Reklinkghauzenē demonstrē izcilus starptautiskus objektu teātra iestudējumus, šogad norisinās no 7. līdz 12. maijam. Reizi divos gados tas ir aktuālo tendenču barometrs, pulcējot sevi jau apliecinājušus māksliniekus, kā arī daudzsološus jaunpienācējus un riskantus augstākās kvalitātes iestudējumus no visas pasaules. Līdztekus festivāla programmai šogad norisināsies arī starptautisks simpozijs sadarbībā ar pasaules vecāko un ar UNESCO saistīto teātra organizāciju UNIMA (Union Internationale de la Marionnette), par tēmu "transformācija", kurā piedalīsies vairāk nekā 40 festivālu direktori no visiem pasaules kontinentiem.

Šogad festivāla programmā iekļauta arī Ģertrūdes ielas teātra izrāde "Malkas ceļi", ko veidojuši mākslinieki Andrejs Jarovojs, Edgars Samītis, Rūdolfs Gediņš un Rūdolfs Bekičs. Savu pirmizrādi "Malkas ceļi" Ģertrūdes ielas teātrī piedzīvoja īsi pirms Latvijā sākās Covid-19 pandēmija, taču vēlāk iestudējums ticis iekļauts Baltijas Vizuālā teātra skates Latvijas programmā un izrādīts TREFF festivālā Tallinā, izpelnoties starptautisku skatītāju un teātra kritiķu atzinību.

"Divi baļķi. Divi cilvēki. Divi cirvji. Ilgu laiku tas ir arī viss. Muskuļu spēks un lidojošas skaidas. Cik ilgi tas aizņems? Bet vai tas bija ritms? Pat sinkope? Cilvēce neatpūšas. Tā visu pakļauj. Tā veido, izmanto, piešķir formu, iznīcina, nomaina un domā! Tā piespiež nepakļāvīgo un uzvar gravitāciju. Kas par radītāju!" par ĢIT izrādi teikts FIDENA festivāla kuratores Anetes Dabs (Annette Dabs) ievadvārdos.

"Malkas ceļi" ir fiziska un vizuāla izrāde, kurā, spēlējoties ar koksnes materialitāti, simetriju un asimetriju, radošā komanda poētiskā veidā runā par cilvēku un kultūru, pētot vecā un jaunā līdzāspastāvēšanas noteikumus, savstarpējās attiecības un attīstības potenciālu. Izrāde-mandala par cilvēka nebeidzamajiem centieniem sakārtot pasauli un – īslaicīgajām uzvarām šajā procesā.

Izrādē režisors Andrejs Jarovojs kopā ar izrādes līdzautoriem – aktieri Edgaru Samīti, horeogrāfu Rūdolfu Gediņu un scenogrāfu Rūdolfu Bekiču, pievērsušies tēlainai skatuves valodai, dažādu vizuālu zīmju saspēlei, radot satikšanās vietu mākslinieku un publikas iztēlei.

Pirms dalības festivālā izrāde "Malkas ceļi" Ģertrūdes ielas teātrī būs skatāma 30. aprīļa vakarā plkst. 19.00.
BIĻETES>

Izrādes tapšanu, kā arī dalību festivālā finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

  

31. maijā plkst.19.00 Ģertrūdes ielas teātrī viesosies Daugavpils teātris ar aizkustinošu stāstu par mātes un meitas attiecībām “Dzīve uz ledusskapja durvīm” (rež. M.Korsiets). Lomās - Jūlija Ļaha un Agnese Laicāne.

Izrāde vēstapar māti un meitu, kuras ikdienas skrējienā gandrīz nesatiekas, tāpēc visa viņu saziņa notiek ar zīmīšu starpniecību, kuras tiek atstātas uz ledusskapja durvīm. Ar katru dienu neizrunātā paliek aizvien vairāk, un tas krājas katras sirdī gluži kā zīmītes uz ledusskapja durvīm. Neziņa un bailes uzvirmo iepriekš šķietami bezrūpīgā sarakstē, kad abu dzīvē ienāk nelūgts viesis – mātes smagā slimība.

„Skatoties no malas uz abu varoņu attiecībām, ir sajūta, ka dažreiz trūkst viegla grūdiena, lai šie divi viens otru mīlošie cilvēki beidzot satiktos un abām tikļoti nepieciešamā saruna notiktu. Komunikācijas grūtības tuvu cilvēku starpā – tā ir aktuāla tēma, un ir svarīgi, ka varam runāt par to ar skatītājiem,” pārdomās dalās aktrise Agnese Laicāne, kura izrādē attēlo meitu Klēru.  

“Māra Korsieša mazās formas iestudējums "Dzīve uz ledusskapja durvīm" Daugavpils teātrī ir pieaugšanas stāsts, kuru caurstrāvo attālinātās komunikācijas aukstums un kuru skaudri paātrina mātes pēkšņā aiziešana no dzīves. Izrāde kā jauniešiem, tā pieaugušajiem kalpo kā sūrs atgādinājums, ka šis laiks ir vienīgais laiks, kas dots,” raksta teātra kritiķe Kitija Balcare.

Izrādes pamatā ir angļu rakstnieces Alises Kuiperes pirmais un uzreiz arī plašu popularitāti visā pasaulē ieguvušais romāns ar tādu pašu nosaukumu. Tikai dažu gadu laikā tas tika tulkots un izdots vairāk kā 20 valstīs. Latviešu valodā romāns Ineses Vīksnas tulkojumā iznāca 2010. gadā, savukārt 2012. gadā romāns izpelnījās 2. vietu Bērnu un jauniešu žūrijasvērtējumā 8. un 9. klašu vecuma grupā.

Iestudējuma “Dzīve uz ledusskapja durvīm” kostīmu mākslinieks un scenogrāfs ir Egils Viļumovs, gaismu mākslinieks – Sergejs Vasiļjevs, dramatizējuma autori – Māris Korsiets, Egils Viļumovs. Izrāde paredzēta skatītājiem no 12 gadu vecuma.

BIĻETES>

24. un 25. aprīlī Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos horeogrāfes Rūtas Pūces laikmetīgās dejas izrāde “IEKŠAS”. Pieredzējušu dejas mākslinieču veidotā izrāde piešķir nozīmi subjektīvajam, godina ķermeni, atraisa balsi un iezīmē neatkarīgo mākslinieku ikdienu – vairāku lietu darīšanu reizē, izdegšanu, cīņu par savu nozari, nemitīgu uzdrīkstēšanos un reizē pielāgošanos.

Ja Saules karalis jeb Luijs XIV 17. gadsimtā būtu bijis sieviete vai viņa baleta vietā būtu izdomājusi laikmetīgo deju? Vai Laikmetīgā deja Latvijā ir pelnījusi savu māju, savu pili? Vai mēs varētu beigt pielāgoties?

Ķermenis ir arhīvs, kas glabā gan iekšējās pieredzes, gan ārējus kolektīvus nospiedumus. Izrāde izgaismo sadursmi starp individuālo un kolektīvo, iekšējo un ārējo, apslēptām alkām un esošo realitāti, kā metaforu izmantojot Latvijas laikmetīgās dejas nozari. Tā joprojām iet savu emancipācijas ceļu Latvijas kultūrpolitikā.

"Es gribu dot balsi iekšām, kas tik ilgi jau meklējušas ceļu izlauzties - reizē ar sviedru tērcīti, tūlīt aiz izelpas, kopā ar skaļāku kliedzienu un bezkaunīgi caur nekontrolētu kustību. Iekšas vairs nevar pielāgoties ārējai pasaulei. Tās izsūcas caur ādu un noklāj ikdienu, skaļi manifestējot pašas sevi," pauž iestudējuma horeogrāfe Rūta Pūce. "Manas iekšas ir laikmetīgā deja – tukša brīvības sajūta locekļos, izelpa caur visām ķermeņa daļām reizē, pazušana. Reiz pietika ar sajūtu, ka deja man patīk, ka mani tā aizrauj, dziedina un pilnveido. Tagad tā ir resurss, kas noenkuro fragmentētajā pasaulē. Tas ir arī politisks akts – izvēlēties darīt kaut ko tik neviennozīmīgu, ķermenisku, daudzslāņainu, trauslumu atverošu, godīgumu pieprasošu un marginālu."

Radošā komanda uzsver, ka izrāde "IEKŠAS" meklē, kas ir raksturīgs laikmetīgajai dejai Latvijā. Horeogrāfe strādā ar četru dejotāju ķermeņiem kā arhīviem, kuros jau ir nogūlušās iespējamās atbildes. Arhīvi tiek atvērti gan iekustinot ķermeņa iekšieni, gan vienojoties kolektīvajās atmiņās par piedzīvoto un kopīgi manifestējot nākotnes sapņus. Kā būvēt nozari un būt māksliniekam reizē?

Rūta Pūce ir laikmetīgās dejas māksliniece, kuru interesē ķermenis kā pasaules izpētes rīks un sievietes-mākslinieces loma sabiedrībā. Par laikmetīgās dejas izrādi “Divotne” (sadarbībā ar Annu Novikovu-Tilčiku) Rūta saņēmusi Dejas balvu 2017-2018, bet šobrīd māksliniece studē horeogrāfiju Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmā “Audiovizuālā un skatuves māksla”. Izrādes "IEKŠAS" kustību materiāla līdzautores un dejotājas ir Agate Bankava, Agnese Bordjukova, Anna Novikova-Tilčika un Marija Saveiko. Telpu un kostīmus veido Līga Ūbele, izrādes gaismu mākslinieks ir Niks Cipruss, bet skaņas dizaina autores – Alise Pieče un Rūta Pūce.

Izrāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Dejas informācijas centra un Horeogrāfu asociācijas atbalstu.

  

13. un 14. aprīlī Ģertrūdes ielas teātrī viesosies latviešu izcelsmes Igaunijas mākslinieces Rūtas Ronjas Pakalnes un Lauras Kvelsteinas kopdarbs "BODY OF DREAMS", kas nupat saņēmis Igaunijas Teātra balvas nomināciju kategorijā "Labākā dejas izrāde". 

4. aprīlī plkst. 12.00 Ģertrūdes ielas teātrī notiks lietuviešu režisora Artūra Areimas radošā darbnīca teātra profesionāļiem.

Radošā darbnīca jaunajiem un topošajiem teātra režisoriem ietver teorētisko un praktisko daļu.

Teorētiskajā daļā režisors Artūras Areima dalīsies ar savu praksi un darba pieredzi. Šajā daļā jaunajiem režisoriem būs arī iespēja uzdot jautājumus un diskutēt par to, kas viņus interesē un ko viņi domā par mūsdienu teātri, režiju, laikmetīgo teātri.

Praktiskie uzdevumi paredzēti, lai palīdzētu atklāt pamatus, no kuriem varētu sākt meklēt sevi, savu teātra valodu. Pēc A. Areimas domām, režisoram svarīgākais moments ir atklāt sevi un savu valodu teātrī, lai viņš nemēģinātu kopēt un atkārtot citus radītājus, bet pats kļūtu par radītāju.

Teātra režisors, scenogrāfs Artūras Areima ir viens no interesantākajiem Lietuvas jaunās paaudzes teātra māksliniekiem. No 2017. gada Artūra Areimas teātra dibinātājs un režisors Artūras Areima ir Eiropas balvas "Jaunās teātra realitātes" kandidāts; viņa izrādes guvušas ievērību mākslas festivālos Eiropā, Dienvidkorejā un Ķīnā. Artūra Areimas pētniecības lauks ir eksistenciālie jautājumi – radoša un cilvēciskā neatkarība. Aktieris viņa izrādē ir vienlīdz svarīgs ar tehnoloģiju izmantošanu, radot apstākļus arī kinematogrāfiskai aktiermeistarībai. Dumpīga mākslinieka pozīcija, dažādu mediju valodu sapludināšana aktuālā situācijas deklamācijā ir veids, kā režisors atklāj emocijas un rada pārdzīvojumu teātrī.

Radošās darbnīcas darba valoda: angļu, latviešu
Pieteikšanās darbnīcai, rakstot uz arturs@git.lv

Radošo darbnīcu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Workshop of director Artūras Areima
April 4th 12:00-15:00 in Ģertrūdes ielas teātris

Workshop for young professionals (theater directors) and students will include theoretical and practical parts.
The theoretical part - description of the practice that the director Artūras Areima himself encountered, sharing his experience with the directors. This part also includes participants' questions, what they are interested in and what they think about today's theater, directing, contemporary theater.
Practical tasks - intended to help discover the basics, from which one could start looking for self, one's own theatrical language. According to A. Areima, the most important moment for a director is to discover himself and his language in the theater, so that he does not try to copy and repeat other creators, but becomes a creator himself.

Theater director, scenographer Artūras Areima is one of the most interesting of the younger generation of theater artists in Lithuania. From 2017 Artūras Areima theater founder and director Artūras Areima is a candidate of The Europe Prize "New Theatrical Realities". The synthesis of these various approaches is the base of expression levels ranging from acting, to the audio-visual, spatial solutions. Artūras Areima’s performances are a unique expression in the theater directing field that might be difficult (if not impossible) to mistake with work of other directors. During the period of twenty years of Lithuania’s independence only few dramatic theater directors have succeeded to be outstanding in the field of Lithuanian theater. Artūras Areima’s artistic position balances between classical theater, epic theater and post-modern times performing traditions (with physical theater, contemporary dance related resolution, performative practices). Director is constantly looking for individual access to each of his work, taking into account the aesthetic and social transformations of reality. His creative existence so far might be generalized as ‘never-ending research of itself’.

Working language: English, Latvian
Registration by writing to arturs@git.lv

Workshop is financially supported by State Culture Capital Foundation.

3. aprīlī ĢIT viesosies Artūra Areimas teātra iestudējums "Par labāku pasauli", kura pamatā ir pazīstamā vācu dramaturga Rolanda Šimmelfenniga luga.

"Par labāku pasauli" ir fantastisks stāsts, kas aicina skatītāju paraudzīties uz cilvēces mūsdienu sociālo un psiholoģisko realitāti un saskarties ar cilvēka bezatbildības iespējamām sekām. Rolanda Šimmelfenniga lugas "Par labāku pasauli" galvenā tēma ir cilvēka identitātes krīze militāro konfliktu un vides problēmu kontekstā. Režisors Artūras Areima izrādē attīsta ideju, ka cilvēkam jāmeklē dziļāka saikne ar dabu, jāskatās uz to nevis no iznīcināšanas, bet no saglabāšanas perspektīvas, jāuztver sevi kā tās daļu, nevis noteiktas teritorijas īpašnieku.

Izrāde "Par labāku pasauli", kas saņēmusi Lietuvas augstākās teātra balvas "Skatuves zelta krusts" nomināciju kategorijā "Labākā videogrāfija", Ģertrūdes ielas teātrī būs skatāma 3. aprīlī plkst. 19.00 – lietuviešu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā.

VAIRĀK INFO >

  

Izrādes "Par labāku pasauli" režisors Artūras Areima ir viens no interesantākajiem Lietuvas jaunās paaudzes teātra māksliniekiem, kurš pazīstams arī Latvijas skatītājiem – viņa iestudējums "Kā kļūt nelaimīgam?" nupat piedzīvojis pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī. Artūras Areima ir Eiropas balvas “Jaunā teātra realitāte” kandidāts un režisora izrādes guvušas ievērību mākslas festivālos Eiropā, Dienvidkorejā un Ķīnā. Artūra Areimas pētniecības lauks ir eksistenciālie jautājumi –  radoša un cilvēciskā neatkarība.  Aktieris viņa izrādē ir vienlīdz svarīgs ar tehnoloģiju izmantošanu, radot apstākļus arī kinematogrāfiskai aktiermeistarībai. Dumpīga mākslinieka pozīcija, dažādu mediju valodu sapludināšana aktuālā situācijas deklamācijā ir veids, kā režisors atklāj emocijas un rada pārdzīvojumu teātrī.

4. aprīlī Ģertrūdes ielas teātrī režisors Artūras Areima vadīs arī radošo darbnīcu Latvijas jaunajiem un topošajiem teātra režijas profesionāļiem. Baltijas neatkarīgo teātru viesizrādes Ģertrūdes ielas teātrī atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

BIĻETES >