17. maijā diskusija “Latvijas mīta de/konstrukcija”

Projekta “Pagātnes pārvarēšana, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei” ietvaros 17.maijā plkst. 19.00 notiks ceturtā, cikla noslēdzošā, diskusija “Latvijas mīta de/konstrukcija”.  

Mūsdienu Latvija ir ne vien ģeogrāfiska, bet arī idejiska parādība. To arvien labāk var redzēt, tuvojoties simtgades svinībām. Kas tad šobrīd veido Latvijas idejisko karti? Cikla noslēdzošajā diskusijā “Latvijas mīta de/konstrukcija” uzmanība tiks pievērsta mūsdienu Latvijas ideoloģiskajai uzbūvei – vai un kā tā tiek formēta mūsu domās un darbos svētku gaidās. Kas no tā balstās faktos, bet kas ir tikai mīts? Varbūt valstij mīts ir vitāli nepieciešams, lai tā pastāvētu? Tas liek arī vēlreiz pārskatīt mākslas un politikas attiecības, jo mākslai svētkos būs izšķiroša loma.

Diskusijas moderators: publicists, filozofs Kārlis Vērpe. Dalībnieki: vēsturnieks Gustavs Strenga, komunikācijas zinātņu doktore, uzņēmēja Olga Procevska un LU FSI pētnieks Mārtiņš Kaprāns

Ieeja bez maksas Continue reading

14. maijā Agates Bankavas diplomdarba “Slikta” pirmizrāde

Svētdien, 14. maijā, plkst.19.00 Ģertrūdes ielas teātrī horeogrāfes Agates Bankavas diplomdarba “Slikta” pirmizrāde.

Cilvēku veido laiks un pieredze, kas palīdz dzīvot pasaulē atbilstoši laikmeta prasībām un baudīt labu mākslu, jo mēs zinām, kas ir labs. Izrādē piedalās pieci dejotāji, kuri uzzina ko jaunu par sevi dejojot. Neko citu neprot un patstāvīgi izdzenā blokus.*

 

Agate Bankavas maģistra darba izvēlētā tēma: kādēļ iedalām mākslu labā un sliktā, uzmanību pievēršot tieši laikmetīgās dejas mākslas sfērai.

Horeogrāfe: Agate Bankava

Dejo:Ramona Galkina, Olga Žitluhina, Andris Kačanovskis, Aņa Novikova, Arnis Siliņš

Dramaturgi:Anna Zvaigzne un Ivo Briedis

Mūzika:Mārtiņš Zariņš

Biļetes biļešu tirdzniecības sistēmā https://biletes.git.lv/, Galerijā Istaba, teātra kasē stundu pirms katras izrādes. Biļešu cenas EUR 7/ EUR 5.

*Nekas no rakstītā nav jāuztver nopietni. Tā vienlaikus var būt gan patiesība, gan izdomājums.

27. aprīlī diskusija “Mākslinieks kā pilsonis: mākslas darba un politikas attiecības”

Šī gada trešajā diskusijā “Mākslinieks kā pilsonis: mākslas darba un politikas attiecības” tiks aktualizēti jautājumi par mākslā iesaistīto indivīdu pilsonisko atbildību, tāpēc šoreiz sarunas dalībnieki paši mākslinieki, ne mākslas teorētiķi. Kādās attiecībās ir šī mākslinieka pilsoniskā atbildība attiecībā pret viņa izvēlēto profesiju un kādām šīm attiecībām vajadzētu būt? Latvijas mākslā izteikta un acīmredzama pozicionēšanās politiskā kontekstā ir liels retums. Nereti kultūras vidē politika parādās kā “netīra” lieta, ar ko nodarbojoties, laiks tiek izniekots. Tajā pat laikā mākslinieki, kritiķi, arī mākslas tehniķi ir pilsoņi vai nepilsoņi. Tātad – mākslā iesaistītie ir iesaistīti arī valsts lietās un politikā.

Continue reading

15. aprīlī – LKA Dramatiskā teātra režijas studenta Mārtiņa Zariņa diplomdarbs “Vāks”

Labklājība, statuss, ietekme vai varbūt tomēr mīlestība? Kas ir mīlestība? Vai es kādreiz savā dzīvē esmu kādu mīlējis? Vai viss, kas saistīts ar vārdu “mīlestība”, ir bezjēdzīga romantizēšana? Mūsdienās, kad pasaules kultūras un cilvēku uztvere tik ātri mainās, tās var aizraut tavu personīgo dzīvi līdz ar sevi.

Continue reading

23. martā – diskusija “Vecā un jaunā vārda brīvība”

Projekta “Pagātnes pārvarēšana, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei” ietvaros Ģertrūdes ielas teātrī turpinās diskusiju cikls, kas veltīts padomju totalitārā režīma nozīmes un ietekmes uz mūsdienu Latvijas sabiedrību analīzei un izvērtēšanai. Sarunu fokuss – Latvijas mūsdienu mākslas sasaiste ar valsts varu un politiskām ideoloģijām. Otrā diskusija “Vecā un jaunā vārda brīvība” notiks 23. martā plkst. 19.00.

Šī gada otrā diskusija “Vecā un jaunā vārda brīvības” veltīta cenzūras un pašcenzūras jautājumam kultūras vidē, kas, lai arī Latvija ir neatkarīga jau ceturtdaļgadsimtu, joprojām ik pa laikam tiek aktualizēts. Kas ir cenzūra un kādēļ tā pastāv? Vai cenzūra ir tikai spilgts padomju mantojuma piemērs vai arī tā ir neizbēgama jebkuras sabiedrības parādība? Arī Rietumos mākslas cenzēšanas skandāli notiek regulāri, tāpēc, iespējams, jautājums par mākslas brīvību un mākslinieka pienākumu rādīt, teikt, atskaņot, ko domā, ir aktuālāks nekā pāris gadus iepriekš.

Diskusijas moderators: publicists, filozofs Kārlis Vērpe. Dalībnieki: literatūrzinātnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Raimonds Briedis un mākslas teorētiķis un kurators, ABLV Charitable Foundation Mākslas programmas vadītājs Kaspars Vanags.

Ieeja bez maksas

Aizvakar vienmēr

Kad 2016. gada 12. decembrī pirmizrādi piedzīvoja Andra Kalnozola autordarbs “Aizvakar vienmēr par lietuviešu žurnālista Deimanta piedzīvojumiem Sicīlijā, neviens nenojauta, kā šī tauriņa spārnu vēzieni atsauksies pasaulē. Tagad mēs zinām – vulkāns Etna, kura pakājē vēju ģeneratoru administratore Marijas Terēze iemīlas Deimantā, pa Deimanta sapņiem liegi pastaigājas Teļš, bet “skaipā” viņa bērnības draugs Vigas paģiru ņirboņā meklē savu identitāti, – ir atkal “atmodies”.

“Aizvakar vienmēr” ir uz patiesiem notikumiem un mazliet autobiogrāfijā balstīts stāsts.

Etnu atkal izaicināsim 20. martā, 3. un 24. aprīlī


DEIMANTS: Es redzu vientulību. Es redzu pastaigāšanos pa aizaugušām takām.

VIGAS: Es redzu mierīgu nāvi miegā.

DŽUZEPE: Es redzu neizbēgamību. Kukū!

DEIMANTS: Kukū!

MARIJA TERĒZE: Es redzu tavas acis.

DEIMANTS: Es redzu savu neredzēšanu.

Kukū kukū kukū…

15. martā – diskusija “Teātra nozīme mūsdienu sabiedrībā”

Dokumentālās filmas “Vienu biļeti, lūdzu!” veidotāji sadarbībā ar Ģertrūdes ielas teātri un kultūras portāliem Satori un Jest; 15. martā plkst. 19.00 aicina uz publisku sarunu par teātra nozīmi mūsdienu sabiedrībā. 


Kādam jābūt mūsdienīgam teātrim? Vai teātra māksla ir tikai estētisks un emocionāls baudījums, vai arī tā spējīga rosināt uz politisku, sociālu un intelektuālu diskursu un pat mainīt sabiedrības pārliecību un nostāju svarīgos jautājumos? Kāda ir teātra mākslinieku – režisoru un aktieru – atbildība attiecībā pret publiku, kurai viņi rada mākslu? Sarunas noslēgumā – versijas par teātra attīstību tuvākajā nākotnē. Vai digitālo tehnoloģiju un virtuālās realitātes laikmets ir drauds klātesamības mākslai – teātrim? 


Uz sarunu aicināta teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere, Latvijas Jaunā teātra institūta pārstāve Laura Stašāne, jaunais teātra režisors Toms Treinis, filmas “Vienu biļeti, lūdzu!” režisors Matīss Kaža un galvenā varone – aktīvākā Ņujorkas teātru apmeklētāja Nikija Kokrena. Sarunā būs iespēja iesaistīties arī auditorijai.

SARUNA NOTIKS ANGĻU VALODĀ BEZ TULKOJUMA
Diskusijas ilgums: 1 stunda 30 minūtes
Ieeja bezmaksas

3. martā PIRMIZRĀDE – “Neiekostais elkonis” Mārča Lāča režijā

Fantasmagorija uz slidām pēc Sigizmunda Kržižaņevska stāsta “Neiekostais elkonis”

Režisors, mākslinieks: Mārcis Lācis Spēlē: Reinis Boters, Jānis Kronis, Klāvs Mellis Horeogrāfija: Katrīna Albuže Komponists: Matīss Runtulis Gaismas: Jūlija Bondarenko Kustīgais dizains: Kārlis Stiģis Tulkojums: Vilis Kasims

Pirmizrāde 3. martā, nākamās izrādes 4. un 22. martā

Biļetes: https://biletes.git.lv/

17028991_1437071616344959_728465176_n

Continue reading

Diskusiju cikla “Pagātnes pārvarēšana” šī gada pirmā saruna 25. janvārī plkst. 19.00

Aicinām meklēt kopā atbildes uz mūsu kultūrai un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.

Arī šogad Ģertrūdes ielas teātrī notiks diskusiju cikls, kas veltīts padomju totalitārā režīma nozīmes un ietekmes uz mūsdienu Latvijas sabiedrību analīzei un izvērtēšanai. Šoreiz sarunu fokuss – Latvijas mūsdienu mākslas sasaiste ar valsts varu un politiskām ideoloģijām.

Pirmā diskusija “Pēc Padomju Savienības” veltīta jautājumam, vai joprojām dzīvojam pēcpadomju valstī un ko mākslas kontekstā vispār nozīmē jēdziens “pēcpadomju”. Iespējams, definējot jēdzienu “pēcpadomju”, tiks rasta atbilde uz būtisku jautājumu: vai mēs joprojām dzīvojam laikā pēc Padomju Savienības?

Diskusijas moderators: publicists, filozofs Kārlis Vērpe.

Dalībnieki: Sergejs Kruks – Rīgas Stradiņa universitātes profesors, komunikācijas zinātnieks, kā arī Padomju laika kultūrpolitikas procesu pētījuma “Par mūziku, skaistu un melodisku!” autors un Zane Zajančkauska, kultūras projektu producente.

Continue reading

-->