PREMIERE

Izturot konkurenci starp vairāk nekā 100 pieteikumiem no 29 dažādām valstīm, atlasīti seši horeogrāfi, kuriem būs iespēja attīstīt savu ideju 2 nedēļu ilgā rezidencē Rīgā vai Tallinā. 

Programmai izvēlēti:

    1. Anni Zupping (Igaunija). Anni Rīgas skatītājiem pazīstama ar izrādi “The Matter of Reflection”, kad 2017. gada rudenī ĢIT viesojās Tartu Universitātes Vīlandes Kultūras akadēmijas absolventi. Toreiz Anni savā izrādē pētīja kustīgu ķermeni telpā un atspoguļošanu. Premiere Anni pieteica izrādi ar nosaukumu “THING-IT-SELF”, kur pievērsīsies ķermenim kā instrumentam, kustībai kā saturiski noslogotai darbībai, jēgas un saiknes ar apkārtējo meklējumiem. 
    2. Jana Jacuka (Latvija). Šogad absolvē LKA Laikmetīgās dejas mākslas programmu, ir horeogrāfe, dejotāja un kopš 2016. gada aizraujas ar laikmetīgo cirku. Aktīvi piedalās laikmetīgās dejas un laikmetīgā cirka meistarklasēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Programmā Jana iesniedza izrādes “FAUX” (viltus) vīziju, pievēršoties atmiņas fenomenam. Vai mēs varam uzticēties savai atmiņai? Atcerēšanās procesa laikā mūsu smadzenes no dažādiem atmiņu fragmentiem liek puzli. Bieži vien atmiņu fragmenti tiek savienoti neīstā kārtībā vai variācijā, pievienojot notikumus, objektus, cilvēkus, kuri tur nemaz nav bijuši. Tas ir paradokss – īstais notikums nav identisks tam, ko atceramies. Mēs atceramies lietas vai notikumus, kas, iespējams, nemaz nav notikuši. Mēs atceramies cilvēkus, kuri tur nemaz nav bijuši. Tēmu iecerēts atklāt, izmantojot laikmetīgās dejas un cirka paņēmienus. Horeogrāfe vēlas veidot sintēzi starp abiem mākslas virzieniem, jo to savienojums ļauj runāt virtuozā un dinamiskā kustību valodā, kam nav robežu un noteikumu. 
    3. Nicole Michalla (Vācija) programmai pieteicās “Nomen Nescio” – izrādi par atmiņu un šizofrēniju. Atmiņas jēdziens Argentīnā ir ļoti svarīgs, jo saistīts ar pēdējo diktatūru 1976. gadā. Kopš tā laika daudzas organizācijas pielikušas pūles, lai saglabātu atmiņā notikumus un cilvēkus, kas šo laiku pieredzējuši. Horeogrāfe, veidojot izrādi, strādās ar emocijām, ko izjūt šizofrēnisks cilvēks – kā indivīds un sabiedrības daļa, kā arī slimības simptomiem 
    4. Laura Witzleben (Vācija). Programmā pieteikusi izrādi “November”, kur pētīs sievietes, kas seksuāli izmanto bērnus. Sievietes ne tikai kā vardarbības upures, bet arī īstenotājas. Horeogrāfe pati norāda, ka tēma līdz šim nav plaši skatīta un varētu būt pat tabu, lai gan sievietes, tāpat kā vīrieši, jūt, domā, fantazē un arī rīkojas vardarbīgi. Lauru iedvesmojusi vācu režisora Florian Eichinger filma “Die Hände meiner Mutter” (2016,  “Manas mātes rokas”). 
    5. Grėtė Šmitaitė (Vācija/Lietuva) programmai pieteikusi izrādi “What do I cry for?”, kur kopīgu vēsturi skatīs kā kopīgu ķermeņa ekspresiju. Horeogrāfe, dzimusi Lietuvā, vēlas caur izrādi runāt par savu paaudzi, kas nav piedzīvojusi Padomju Savienību, tomēr vienmēr izjutusi to kā rēgu, kas joprojām ir klātesošs. 
    6. Shangoon Lee (Dienvidkoreja) – “Movement of absent” – eksperimentāla izrāde, kur horeogrāfe koncentrēsies uz vizualitāti, ķermeņa valodu, kustību kā izteiksmes veidu. Mākslinieces iedvesmas avoti ir austrumu filozofija, Korejas alfabēts, ķīniešu jiņ un jaņ. 

Ģertrūdes ielas teātra mākslinieciskā stratēģija orientēta uz māksliniecisku daudzveidību, esošo mākslas robežu paplašināšanu un jaunu teritoriju atklāšanu, ĢIT programmā satiekoties teātrim, dejai un mūzikai. Lai aktivizētu Latvijas laikmetīgās skatuves mākslas procesus, 2018. gadā Ģertrūdes ielas teātris uzsāk sadarbību ar Igaunijā izveidotu starptautisku atbalsta programmu jaunajiem horeogrāfiem, veidojot savu pirmo patstāvīgo izrādi, – Premiere.

Mērķauditorija – horeogrāfi no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm

Mērķis – sekmēt jauno mākslinieku profesionālo pieredzi izrāžu veidošanā un starptautiskā tūrēšanā, nodrošinot horeogrāfiem profesionālu atbalstu mākslinieciski augstvērtīgas dejas izrādes veidošanā visa procesa laikā līdz pirmizrādei, kā arī pēc tam – izrādīšanai gan pašmājās, gan ārvalstīs.

Pieteikties var skatuves mākslinieki, kas vēlas veidot savu pirmo dejas izrādi. 

Atlase dalībai Premiere programmā notiek konkursa kārtībā, izvērtējot pieteikumus. 


5 programmai izvēlētie horeogrāfi piedalīsies gadu ilgā sadarbības procesā – mākslas inkubatorā – , kas 2018. gadā ietver:
• Trīs dienu ilgu rezidenci – kolektīva veidošanas/saliedēšanas prasmju stiprināšanai – rezidenču centrā Pardimäe, Igaunijā pieredzējušās dejas un performances mākslinieces Kajas Kānas vadībā.
• Divu nedēļu ilgu rezidenci – kustību materiāla attīstīšanai pieredzējuša mentora vadībā – Ģertrūdes ielas teātrī Rīgā vai Tallinā. Mentori: Karls Sakss, Ruslans Stepanovs, Tīna Moldere, Ajare Ausma, Andrejs Jarovojs.
Publiska rezidences rezultātu izrādīšana Sõltumatu Tantsu Lava teātrī Tallinā, pēc kuras sekos skatītāju un mentoru vērtējums. Atlases rezultātā tiek izvēlēti 2 horeogrāfi, kas turpinās strādāt pie materiāla, lai radītu pilnvērtīgu izrādi.
• Mediju platformu iepazīstināšanai ar sevi.
• 3 nedēļu ilgu rezidenci mentora vadībā, ko īstenos 2 no 5 izvēlētajiem horeogrāfiem.

2019. gadā 2 izvēlētie horeogrāfi un viņu komandas tiks nodrošinātas ar mēģinājumu telpām, uzbūves un mēģinājumu laiku uz skatuves, profesionālu tehnisko un producenta atbalstu, kā arī finansējumu izrādes veidošanai un dokumentēšanai. Pēc pirmizrādes notiks izrādes tūrēšana projekta partneru skatuvēs.


Premiere ir viens no galvenajiem dejas notikumiem Igaunijā, 9 gadu laikā iepazīstinot ar 27 jauniem horeogrāfiem.
Premiere programmu īsteno dejas centrs Sõltumatu Tantsu Lava (Igaunija) ar Ģertrūdes ielas teātra atbalstu.

Plašāka informācija par programmu: https://stl.ee/en/projekt/premiere/
Pieteikties programmai līdz 23. februārim var šeit: https://premiere.typeform.com/to/japHUM


Ģertrūdes ielas teātra dalību projektā Premiere atbalsta Rīgas Dome