Decembra sākumā Ģertrūdes ielas teātrī būs skatāmas divas Igaunijas laikmetīgās skatuves mākslas viesizrādes – 2. decembrī plkst. 19.00 latviešu–igauņu horeogrāfes un režisores Rūtas Ronjas Pakalnes izrāde “Maigā vara” ("SOFTPOWER"), savukārt 5. decembrī plkst. 19.00 un 6. decembrī plkst. 15.00 – igauņu teātra mākslinieces Barbaras Lehtnas izrāde “Background Fucker”. Abas izrādes pievēršas identitātes, ķermeniskās pieredzes un sabiedrības gaidu jautājumiem, pētot attiecības ar apkārtējo pasauli un vēlmi tai pielāgoties.
Rūtas Ronjas Pakalnes izrāde “Maigā vara” ir trīcošs mēģinājums saglabāt veselumu pasaulē, kas pieprasa sašķeltību. Tā atklājas kā lēna, nestabila filma tumsā. Laiks stiepjas, attēls mirgo, un pasaule atsakās nostāties savās vietās. Četri ķermeņi nokļūst spiediena kamerā, kurā spriedze pakāpeniski pieaug un nav iespējams izvairīties no konfrontācijas – ar citiem, ar sevi, savām robežām. Ķermeņi nav neitrāli. Tie ir iezīmēti, sociāli, ar atmiņu. Tie ierodas ar rētām, ieradumiem, gaidām un sāk tos atbrīvot reāllaikā.
Rūtas Ronjas Pakalnes performance nav par “maigo varu”. Tā ir maigā vara, kas tiek izdzīvota ķermenī: nestabila, riskanta, intīma.
Rūta Ronja Pakalne ir latviešu–igauņu neatkarīgā dejas un kino māksliniece, kas dzīvo Igaunijā. Viņas starpdisciplinārā prakse aptver horeogrāfiju, performanci, kino, kā arī pedagoģisko darbu, pētot ķermeni, klātbūtni un ikdienas pieredzi. Rūta ieguvusi bakalaura grādu horeogrāfijā Latvijas Kultūras akadēmijā, papildinājusi profesionālo izglītību P.A.R.T.S. skolā Briselē, kā arī ieguvusi maģistra grādu kinomākslā Tallinas Universitātes Baltijas Filmu, mediju un mākslas skolā (BFM), kur kopš 2019. gada strādā par pasniedzēju. Šobrīd māca arī Tallinas Baleta skolā (MUBA) un Igaunijas Dejas aģentūrā (Eesti Tantsuagentuur), kā arī dalās savā mākslinieciskajā pieredzē dažādās izglītības iestādēs Baltijā.
Viņas jaunāko darbu vidū ir “The Space Between Us Is Not Empty” (2025), “Body of Dreams” (2023) – koprade ar Lauru Kvelšteinu, kas pēta ķermeņa arhīvus, “Freedom to Lose Control Together with the Many” (2023) – koprade ar Lauru Gorodko par iekļaujošu meditatīva reiva performances formātu. Nozīmīgu vietu Pakalnes radošajā darbībā ieņem arī eksperimentālais dejas kino, tostarp dejas filma “H61” (2024). Savos kino darbos māksliniece pēta kustību un ķermenisko stāstījumu.
Izrādes “Maigā vara” pirmizrāde notika 2026. gada 10. aprīlī Tallinā, Kanuti Gildi SAAL. Izrādes izpildītāji ir Anumai Raska, Pääsu-Liis Kens, Juulius Vaiksoo, Rūta Ronja Pakalne. Izrādes dramaturģes ir Kerli Ever un Israels Ba?ueloss, skaņas mākslinieks – Ando Naulainen, gaismu māksliniece – Kristiina Tinnu Tang, scenogrāfe – Pire Sova. Izrādes norisi Rīgā atbalsta Igaunijas Kultūras ministrija.
Barbaras Lehtnas izrāde “Background Fucker” izrāde ir par lomu, kas reiz glāba dzīvību, un mēģinājumu iemācīties to novilkt. Tā pārvietojas starp atmiņu un mītu, starp valsti, kas mācās stāvēt kājās, un ķermeni, kas mācās tajā izdzīvot. Darbība risinās 1990. gadu “mežonīgajos austrumos” – neatkarību nesen atguvušajā Igaunijā, kur bērnību starp diviem pretējiem spēkiem plosa jaunās valsts nestabilitāte un Rietumu kultūras ienākšana. Šajā sajukumā parādās kovbojs – brīvības, pašapziņas un noteiktības simbols, kas šķiet ir izkāpis no amerikāņu televīzijas ekrāna. Kvīram, sievišķā ķermenī dzimušam bērnam, kas aug dziļi patriarhālā un homofobiskā vidē, kovbojs kļūst par kaut ko vairāk nekā tēlu – par izdzīvošanas rīku un veidu, kā justies drošībā, iederēties, šķist “normālam”.
Tas, kas bērnībā sākas kā spēle, kļūst par identitāti. Pārņemot patriarhālās normas, performatīvu vīrišķību un heteronormativitāti, cilvēks apspiež savas patības kvīro daļu un kļūst par fona tēlu pats savā dzīvē. Izrāde pievēršas spriedzei starp izdzīvošanu un sevis noliegšanu, starp to, kas viņi ir, un to, par ko iemācījušies kļūt, uzdodot jautājumu: kā atbrīvoties no lomas, kas reiz palīdzējusi izdzīvot?
Barbara Lehtna ir igauņu teātra māksliniece un izpildītāja, kura šobrīd dzīvo Rīgā. Viņa ieguvusi maģistra grādu performances praksēs (MA Performance Practices) ArtEZ Mākslas universitātē Nīderlandē (2021) un ir pētniece Amsterdamas Teātra un dejas akadēmijas (ATD) pētniecības programmā DAS Third (līdz 2026. gadam). Viņas starpdisciplinārā mākslinieciskā prakse aptver teātri, operu un deju, bieži balstoties personiskajos arhīvos, ikdienas pieredzē un humorā. Savos darbos viņa pēta sieviešu un kvīru ķermeņu pašreprezentāciju un izteiksmes iespējas postpadomju robežtelpās. Lehtna uzskata, ka māksla ir intīma un vienmēr politiska. Kopā ar dramaturģi Lindu Krūmiņu un komponisti Līvu Blūmu Barbara Lehtna veidojusi arī mūzikas teātra izrādi “Monstera deliciosa”, kas tika nominēta Latvijas teātra gada balvai “Spēlmaņu nakts” 2023./2024. gada sezonā kategorijā “Gada mazās formas izrāde”, savukārt tās komponiste Līva Blūma – kategorijā “Gada jaundarbs mūzikā”
Izrādes “Background Fucker” pirmizrāde notika 2026. gada 20. jūlijā Amsterdamā. Izrādes režisore un izpildītāja ir Barbara Lehtna, dramaturģe – Karolīna Poska, videogrāfijas autore – Māša Pavlova.
Pateicība: DAS Third pētniecības programmas kolēģiem un pasniedzējiem, Igaunijas Kultūrkapitāla fondam (Cultural Endowment of Estonia), kā arī rezidenču centriem Latvijā,Igaunijā un Zviedrijā.
Biļetes uz abām izrādēm pieejamas: www.git.lv.
Tuvākās izrādes
Jaunumi
Decembrī Ģertrūdes ielas teātrī būs skatāmas divas viesizrādes no Igaunijas
ĢERTRŪDES IELAS TEĀTRIS AICINA JAUNIETES PIEDALĪTIES RADOŠĀS RAKSTĪŠANAS DARBNĪCĀS!
Šī gada 5. un 6. decembrī Ģertrūdes ielas teātrī notiks radošās rakstīšanas darbnīcas teātra mākslinieces Arnitas Jaunsubrēnas vadībā. Ja esi 16 līdz 21 gadu veca jauniete un tevi interesē domāt un rakstīt par tādiem jautājumiem kā, piemēram, kā veidojas mūsu priekšstati par skaistumu, kurā brīdī sākam uz savu ķermeni skatīties citu acīm un kā attiecības ar mūsu ķermeni ietekmē reklāmās un sociālajos medijos redzamie skaistuma ideāli, tad šī darbnīca domāta tev. Darbnīcas tiek rīkotas, lai palīdzētu veidot izrādes “Size ZERO” dramaturģisko materiālu, kuru 2027. gadā Ģertrūdes ielas teātrī veidos Arnita Jaunsubrēna. “Size ZERO” būs izrāde, kas pētīs skaistuma ideālus, sabiedrības priekšstatus par ķermeni un ēšanas traucējumu pieredzi.
Arnita Jaunsubrēna ir latviešu dramaturģe un režisore, kas šobrīd dzīvo un strādā Berlīnē. Savā radošajā darbībā viņa pievēršas laikmetīgajai skatuves mākslai, dokumentaritātei un sociālām tēmām. Absolvējusi Gīsenes Lietišķā teātra institūtu, iegūstot maģistra grādu teātra zinātnē, kā arī studējusi radošo un biogrāfisko rakstīšanu Alises Salomonas augstskolā Berlīnē. Arnitas Jaunsubrēnas darbi bijuši skatāmi vairākos nozīmīgos Vācijas neatkarīgajos teātros un laikmetīgās skatuves mākslas centros, piemēram, Ballhaus Ost, Sophiensæle Berlīnē, kā arī Schwankhalle Brēmenē. Viņas darbi bijuši skatāmi arī Ģertrūdes ielas teātrī. Īpaša interese viņas radošajā praksē ir darbs ar jauniešiem un viņu iesaiste mākslas radīšanas procesos. Plašāks ieskats mākslinieces radošajā darbībā pieejams Instagram: #arnitajaunsubrena.
Vai esi saskārusies ar apkārtējo spiedienu vai nepatīkamiem komentāriem par savu ķermeni? Vai kāds Tev ir ieteicis nedaudz nomest svaru? Vai esi piedzīvojusi neērtas situācijas ģimenē saistībā ar savu ķermeni, kas aug un mainās? Varbūt Tev jau ir apnikuši sociālo tīklu video ar tēmturi #thinspiration?
Varbūt esi izmēģinājusi diētu, kuras dēļ pamazām izveidojušās neveselīgas attiecības ar ēdienu? Bet varbūt skaistuma ideāli Tevi atstāj pilnīgi vienaldzīgu?
Mūs interesē dažādas pieredzes, domas un viedokļi! Tieši tādēļ izrādes “Size ZERO” tapšanas procesā aicinām Tevi piedalīties divu dienu radošās rakstīšanas darbnīcās. Darbnīcas norisināsies neformālā un atvērtā gaisotnē. Sarunāsimies, dalīsimies pārdomās un, veicot dažādus radošās rakstīšanas uzdevumus, kopīgi pētīsim attiecības ar savu ķermeni, sabiedrības gaidas un skaistuma standartus.
Darbnīcās aicinām piedalīties jaunietes vecumā no 16 līdz 21 gadam. Maksimālais skaits grupā - 12 dalībnieces. Darbnīcas norisināsies divas dienas, katru dienu četras stundas, ieskaitot pauzi kafijai un uzkodām.
Dalībai nav nepieciešama iepriekšēja rakstīšanas pieredze. Katra dalībniece pati varēs izvēlēties, cik daudz no savas pieredzes vēlas atklāt, un jebkurā brīdī atteikties no dalības kādā aktivitātē.
Darbnīcās iegūtās atziņas un pieredzes stāsti palīdzēs veidot topošās izrādes “Size ZERO” dramaturģisko materiālu. Dalībnieču vārdi un cita identificējoša informācija izrādē netiks atklāta, un materiāli izrādes veidošanā tiks izmantoti tikai ar dalībnieču rakstisku piekrišanu.
Visas darbnīcu dalībnieces tiks sirsnīgi aicinātas uz izrādi, kad tā būs tapusi!
Lūgums ņemt vērā: tā kā sarunas var skart emocionāli jutīgas tēmas, jaunietes, kuras šobrīd saskaras ar aktīviem ēšanas traucējumiem, šajā reizē nepieteikties, jo vēlamies, lai dalība darbnīcā būtu pēc iespējas saudzīga.
Kad? 2026. gada 5. un 6. decembrī plkst. 11.00 – 15.00
Kur? Ģertrūdes ielas teātrī, Ģertrūdes ielā 101A, Rīgā
Pieteikšanās: drama@git.lv
Ja rodas jautājumi, droši raksti Arnitai: subrens@yahoo.com
Dalība ir bez maksas!
14. oktobrī Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvoja Vladimira Goršantova izrāde “BOY-OY”!
Priecājamies par pirmizrādi un sakām paldies visiem, kuri bija kopā ar mums! Jau 3. un 4. novembrī izrāde būs skatāma atkal, turklāt esam pievienojuši arī divus jaunus izrādes datumus – 16. un 18. decembrī!
Viņš piedzims par zēnu.
Viņam dos vārdu.
Viņam mācīs būt vīrietim.
Viņš gribēs uzvilkt papēžus.
Viņi teiks
– OY
Zēni neraud. Zēni nesūdzas. Zēni strādā normālā darbā. Zēni pelna naudu. Jā, zēni uzņemas risku. Zēni aizstāv savu ģimeni. Nē, zēni nerunā par emocijām. Zēni tur savu vārdu. Jā, zēni dzer un krāpj. Zēni iet karā. Zēni kļūst par vīriem. Jā, zēni strīdas. Zēni kļūst par tēviem. Jā, zēni izmanto savu spēku. Zēni māca citiem zēniem būt zēniem. OY.
1999. gadā piedzimst zēns. OY. Viņš aug ģimenē ar savām vērtībām un tradīcijām. Tur par politiku un reliģiju runāt drīkst, par bailēm, mīlestību, vientulību un citām emocijām – nē. Ar televizoru sarunāties ir vieglāk nekā ar sev tuvāko.
Zēns piedzimst laikā, kad krievijā mainās prezidenti. Viņš nekad tur nav bijis, bet kaimiņvalsts teju kļuvusi par vēl vienu ģimenes locekli. Zēns aug un pamazām saprot, ka ģimenes vērtības ne vienmēr sakrīt ar viņa paša vēlmēm un sajūtām. Vai aiziet no ģimenes nozīmē aizbēgt? Jā, zēni nebēg. Vai labāk paklusēt un palikt? Jā, zēni nesūdzas.
“BOY–OY” ir horeogrāfa Vladimira Goršantova autobiogrāfiska izrāde par pieaugšanu, ģimenes stāstiem un atmiņām, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Caur kustību izrādē sastopas feminīnais un maskulīnais, ģimenē mantotie priekšstati par vīrišķību un paša mākslinieka pieredze.
Idejas autors, horeogrāfs, izpildītājs: Vladimirs Goršantovs
Dramaturgs: Andrejs Jarovojs
Kostīmu māksliniece un scenogrāfe: Marianna Lapiņa
Komponists: Ernests Valts Circenis
Gaismu mākslinieks: Reinis Zalte
Vizuāla identitāte: Kaspars Zborovskis, Marianna Lapiņa
Grima māksliniece: Dārta Ašmane
Video projekcijas: Marianna Lapiņa, Dāvis Kristaps Aigars
Producents: Ģertrūdes ielas teātris
Atbalstītāji: laikmetīgās dejas apvienība SIXTH, dejas organizācija TUVUMI
Izrāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu.
Biļetes: www.git.lv
Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos Vladimira Goršantova izrāde "BOY-OY"
14. oktobrī pl. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos Vladimira Goršantova izrāde “BOY–OY”. Nākamās izrādes gaidāmas 15. oktobrī, kā arī 3. un 4. novembrī.
Viņš piedzims par zēnu.
Viņam dos vārdu.
Viņam mācīs būt vīrietim.
Viņš gribēs uzvilkt papēžus.
Viņi teiks
– OY
Zēni neraud. Zēni nesūdzas. Zēni strādā normālā darbā. Zēni pelna naudu. Jā, zēni uzņemas risku. Zēni aizstāv savu ģimeni. Nē, zēni nerunā par emocijām. Zēni tur savu vārdu. Jā, zēni dzer un krāpj. Zēni iet karā. Zēni kļūst par vīriem. Jā, zēni strīdas. Zēni kļūst par tēviem. Jā, zēni izmanto savu spēku. Zēni māca citiem zēniem būt zēniem. OY.
1999. gadā piedzimst zēns. OY. Viņš aug ģimenē ar savām vērtībām un tradīcijām. Tur par politiku un reliģiju runāt drīkst, par bailēm, mīlestību, vientulību un citām emocijām – nē. Ar televizoru sarunāties ir vieglāk nekā ar sev tuvāko.
Zēns piedzimst laikā, kad krievijā mainās prezidenti. Viņš nekad tur nav bijis, bet kaimiņvalsts teju kļuvusi par vēl vienu ģimenes locekli. Zēns aug un pamazām saprot, ka ģimenes vērtības ne vienmēr sakrīt ar viņa paša vēlmēm un sajūtām. Vai aiziet no ģimenes nozīmē aizbēgt? Jā, zēni nebēg. Vai labāk paklusēt un palikt? Jā, zēni nesūdzas.
“BOY–OY” ir horeogrāfa Vladimira Goršantova autobiogrāfiska izrāde par pieaugšanu, ģimenes stāstiem un atmiņām, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Caur kustību izrādē sastopas feminīnais un maskulīnais, ģimenē mantotie priekšstati par vīrišķību un paša pieredze.
Vladimirs Goršantovs ir kustību mākslinieks, horeogrāfs un dejotājs, kurš 2021. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas mākslas bakalaura programmu. Viņš ir laikmetīgās dejas apvienības “SIXTH” dalībnieks un aktīvi darbojas Latvijas teātra un dejas vidē gan kā horeogrāfs, gan izpildītājs. Veidojis izrādi “Mans skābais krējums” (2021), par kuru nominēts “Dejas balvai 2021–2022” kā jaunais dejas mākslinieks, un solo izrādi “Es arī esmu Latvija” (2024), par kuru nominēts “Dejas balvai 2023–2024” kā laikmetīgās dejas dejotājs. 2025. gadā Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvoja viņa izrāde “Brīvprātīgā verdzība”, kas vēlāk prezentēta “Baltic Dance Platform” Lietuvā un festivālā “Differenti Sensazioni” Itālijā. Kā horeogrāfs Goršantovs piedalījies arī izrādes “Ummis un lobēlija” veidošanā starptautiskā teātra festivāla “Homo Novus” ietvaros un izrādē “Plēsoņas” Dirty Deal Teatro, savukārt Andreja Jarovoja izrādē “Stāv kas krīt” Ģertrūdes ielas teātrī strādājis kā kustību dramaturgs. Kā dejotājs piedalījies Andreja Jarovoja izrādē “Tas ir viss, ko mēs varam” un citos laikmetīgās dejas un teātra projektos.
Izrādes idejas autors, horeogrāfs un izpildītājs ir Vladimirs Goršantovs, dramaturgs – Andrejs Jarovojs, kostīmu māksliniece un scenogrāfe – Marianna Lapiņa, komponists – Ernests Valts Circenis, gaismu mākslinieks – Reinis Zalte, vizuālās identitātes autori – Kaspars Zborovskis un Marianna Lapiņa, grima māksliniece – Dārta Ašmane.
Izrādes producents ir Ģertrūdes ielas teātris. Izrādes tapšanu atbalsta laikmetīgās dejas apvienība SIXTH un dejas organizācija TUVUMI. Izrāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu.
Biļetes: www.git.lv
Uz tikšanos Ģertrūdes ielas teātrī!
22. septembrī pirmizrādi piedzīvoja Sandijas Dovgānes vizuālā teātra izrāde "ieelpa: izelpa"
Vakar, 22. septembrī, Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvoja vizuālā teātra izrāde “ieelpa: izelpa”. Paldies visiem, kas bija kopā ar mums šajā pirmajā vakarā! Nākamā iespēja piedzīvot izrādi jau 24. septembrī, kā arī 30. un 31. oktobrī.
Ietinos segā un mēģinu aizbēgt no elpas. Aizsitas elpa. Žāva. Kaitina viņa elpa. Mācos elpot no jauna. Panika. Elpa iesprūda. Mēģinu noturēt viņas elpu. Šķaudiens. Elpa iesprūda kaklā. Bauda. Aizrāvās elpa. Viņa notupstas, atļaujot elpai nomierināties. Nopūta. Aizturu elpu, jo negribu atcerēties viņa smaržu. Sņākoņa. Elpa uz mana kakla. Viņas lūpas baltas, un uz tām apsēdusies elpa šūpināja kājas. Ieelpa. Izelpa. Pāris izmisīgi tvērieni pēc gaisa. Elpa. Elpa. Izelpa.
“ieelpa: izelpa” ir vizuālā teātra izrāde, kurā elpa kļūst par notikumu - skaņu, kustību un robežu starp dzīvo un tā imitāciju.
Līdzās ķermenim atrodas kāds materiāls. Kaut kas kustas. Kaut kas atgādina dzīvību. Kaut kas tikai to imitē. Laikā, kad dzīve arvien biežāk tiek pakārtota produktivitātei un rezultātam, elpa kļūst par pretestības aktu. Tā kļūst par vienīgo nepārprotamo dzīvības pazīmi - kaut ko, ko nav iespējams reproducēt vai pilnībā kontrolēt. Laikā, kad pasaules ritms paātrinās un ķermenis tiek pakļauts nepārtrauktai kustībai, elpa kļūst par robežu.
Izrāde pēta materialitāti, balsi un laiku starp vienu ieelpu un nākamo izelpu.
Idejas, mūzikas autore, režisore un izpildītāja: Sandija Dovgāne
Līdzautors un kustību mākslinieks: Vladimirs Goršantovs
Līdzautore un dramaturģe: Ilvita Liepiņa
Gaismu mākslinieki: Reinis Zalte, Vents Feldmanis
Vizuālās identitātes autore: Patrīcija Luiza Broka
Kostīmu māksliniece: Estere Blumberga
Scenogrāfijas konsultanti: Adrians Toms Kulpe, Dana Deineko
Mūzikas konsultanti: Ernests Valts Circenis, Jēkabs Jančevskis
Par izrādi:
- Pasaules trauslais miers jeb izrāde, kuru gribētu skatīties apgrieztā secībā. «ieelpa: izelpa» Ģertrūdes ielas teātrī (Līga Buševica, LSM.lv, 23-09-2026)
- Gan par pirmo, gan pēdējo elpu. Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi gaida «ieelpa: izelpa» (Ilze Strenga, LTV1, Rīta Panorāma, 22-09-2026)
- Sandijas Dovgānes izrādē "ieelpa:izelpa" par galveno varoni kļūst cilvēka elpa (Laima Slava, Latvijas Radio 1, Kultūras rondo, 24-09-2026)
Izrāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Biļetes: www.git.lv
Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos Sandijas Dovgānes vizuālā teātra izrāde "ieelpa: izelpa”
22.septembrī pl. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos Sandijas Dovgānes vizuālā teātra izrāde “ieelpa: izelpa”. Nākamās izrādes gaidāmas 24. septembrī, kā arī 30. un 31. oktobrī.
Ietinos segā un mēģinu aizbēgt no elpas. Aizsitas elpa. Žāva. Kaitina viņa elpa. Mācos elpot no jauna. Panika. Elpa iesprūda. Mēģinu noturēt viņas elpu. Šķaudiens. Elpa iesprūda kaklā. Bauda. Aizrāvās elpa. Viņa notupstas, atļaujot elpai nomierināties. Nopūta. Aizturu elpu, jo negribu atcerēties viņa smaržu. Sņākoņa. Elpa uz mana kakla. Viņas lūpas baltas, un uz tām apsēdusies elpa šūpināja kājas. Ieelpa. Izelpa. Pāris izmisīgi tvērieni pēc gaisa. Elpa. Elpa. Izelpa.
“ieelpa: izelpa” ir vizuālā teātra izrāde, kurā elpa kļūst par notikumu - skaņu, kustību un robežu starp dzīvo un tā imitāciju.
Līdzās ķermenim atrodas kāds materiāls. Kaut kas kustas. Kaut kas atgādina dzīvību. Kaut kas tikai to imitē. Laikā, kad dzīve arvien biežāk tiek pakārtota produktivitātei un rezultātam, elpa kļūst par pretestības aktu. Tā kļūst par vienīgo nepārprotamo dzīvības pazīmi - kaut ko, ko nav iespējams reproducēt vai pilnībā kontrolēt. Laikā, kad pasaules ritms paātrinās un ķermenis tiek pakļauts nepārtrauktai kustībai, elpa kļūst par robežu.
Izrāde pēta materialitāti, balsi un laiku starp vienu ieelpu un nākamo izelpu.
Sandija Dovgāne ir aktrise, kura kā brīvmāksliniece darbojusies dažādos vizuālos, muzikālos un radošos projektos un izrādēs Ģertrūdes ielas teātrī, teātra trupā KVADRIFRONS, Latvijas Nacionālajā teātrī, teātra apvienībā ESARTE, Dirty Deal Teatro, Istabas teātrī, teātrī TT un Rēzeknes teātrī “Joriks”.
Latvijas Kultūras akadēmijā Sandija absolvējusi dramatiskā teātra aktiermākslu ar specializāciju leļļu teātra mākslā, attīstot prasmes darbā ar vizuālā teātra estētiku, ķermeniskumu, objektiem, lellēm un materialitāti. Savā radošajā praksē viņa daudz strādājusi arī ar balsi, pie dažādiem vokālajiem pedagogiem pilnveidojusi tās skanējumu, diapazonu un iespējas, kā arī piedalījusies izrādēs, kurās būtiska nozīme ir vokālajai izteiksmei un ritmam. Šogad Sandija absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās un skatuves mākslas maģistra programmu, kur apguvusi režiju.
Izrādes idejas un mūzikas autore, režisore ir Sandija Dovgāne, dramaturģe, līdzautore – Ilvita Liepiņa, kustību mākslinieks, līdzautors – Vladimirs Goršantovs, gaismu mākslinieks – Vents Feldmanis, vizuālās identitātes autore – Patrīcija Luiza Broka, mūzikas konsultants – Jēkabs Jančevskis, scenogrāfijas konsultanti – Adrians Toms Kulpe, Dana Deineko, kostīmu konsultante – Estere Blumberga.
Izrādes producents ir Ģertrūdes ielas teātris. Izrāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Biļetes: www.git.lv
Uz tikšanos Ģertrūdes ielas teātrī!
Ģertrūdes ielas teātris sāk 18. sezonu!
Kamēr vasara vēl turpinās, Ģertrūdes ielas teātrī (Ģit) ir sākusies jaunā sezona. To atklājām Rīgas svētku laikā Grīziņkalnā ar Andreja Jarovoja izrādi “tas ir viss, ko mēs varam”, kas pievēršas solidaritātei un iekļaujošai cilvēcībai, jautājot, kā iespējams būt kopā laikā, kad pasauli vienojošās saites šķiet arvien trauslākas. Ar šo izrādi Rīgas svētku laikā atzīmējam arī biedrības TARBA 20 gadu jubileju. Biedrības paspārnē 2009. gadā tika izveidots Ģertrūdes ielas teātris, kas kopš tā laika kļuvis par vienu no nozīmīgākajām neatkarīgās skatuves mākslas platformām Latvijā.
Teātris darbojas kā producējoša organizācija bez pastāvīgas trupas, veidojot atvērtu un daudzveidīgu vidi dažādu paaudžu un disciplīnu māksliniekiem, kā arī veicinot laikmetīgās skatuves mākslas attīstību un starptautisko sadarbību.
Par ilggadēju ieguldījumu laikmetīgās skatuves mākslas attīstībā Latvijā un starptautiskās sadarbības stiprināšanā biedrība TARBA un Ģertrūdes ielas teātris, kā arī to pārstāvji Maija Pavlova un Andrejs Jorovojs, ir apbalvoti ar Kultūras ministrijas Atzinības rakstiem.
Arī jaunajā sezonā ĢIT turpinās būt telpa jauniem skatuves mākslas darbiem un radošiem meklējumiem, vienlaikus veicinot Latvijas mākslinieku darbu starptautisko apriti un turpinot satikt skatītājus dažādās Latvijas vietās.
Jau 22. septembrī gaidāma sezonas pirmā pirmizrāde – Sandijas Dovgānes vizuālā teātra izrāde “ieelpa: izelpa”, savukārt oktobra izskaņā pirmizrādi piedzīvos Vladimira Goršantova laikmetīgās dejas solo “BOY-OY”.
Pirmizrādes un ielūkošanās atklātajā mēģinājumā
Vēl pirms sezonas pirmās pirmizrādes skatītājiem 6. un 9. septembrī būs iespēja ielūkoties Janas Jacukas topošās izrādes “AAA” (pagaidu nosaukums) tapšanas procesā. Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” ietvaros Jana aicina uz atklāto mēģinājumu, kurā turpina pētīt balsi kā horeogrāfisku izteiksmes līdzekli. Balss kļūst par viņas ķermeņa paplašinājumu, bet elpa – par saziņas līdzekli ar auditoriju.
Kad durvis aizveras un mēs nonākam kopīgā telpā, dalot vienu un to pašu gaisu, elpu un informācijas plūsmu, balss kļūst par veidu, kā piepildīt telpu ar izelpoto gaisu. “AAA” (pagaidu nosaukums) iedvesmojas no jodelēšanas vokālās prakses – “nepaklausīgas” vokālās tehnikas, kas pretojas mēģinājumiem stabilizēt balsi un tā vietā pieņem tās nestabilitāti. Izmantojot ekstrēmas vokālās tehnikas un neparedzamus jodelēšanas balss lēcienus, Jana svārstās starp kontroli un tās zaudēšanu gan balsī, gan ķermenī, aicinot skatītājus pieredzēt balsi ne tikai kā skaņu, bet arī tās fiziski sajūtamu klātbūtni.
22. septembrī ĢIT pirmizrādi piedzīvos Sandijas Dovgānes vizuālā teātra izrāde “ieelpa: izelpa” – tās centrā ir viena no pašsaprotamākajām un vienlaikus būtiskākajām dzīvības norisēm – elpa. Izrādē elpa kļūst par notikumu, skaņu un kustību, caur kuru atklājas trauslā robeža starp dzīvo un tā imitāciju. Laikā, kad dzīve arvien biežāk tiek pakārtota produktivitātei, efektivitātei un nepārtrauktai kustībai, izrādes veidotāji pievēršas elpai kā nepārprotamai dzīvības pazīmei un pretestības aktam – kaut kam, ko nav iespējams pilnībā reproducēt vai kontrolēt.
Savukārt oktobra beigās gaidāma Vladimira Goršantova izrādes "BOY-OY” pirmizrāde, kas caur entropijas un nekārtības jēdzieniem pēta cilvēka attiecības ar nestabilitāti, zudumu un pārmaiņām. Šie jautājumi izrādē tiek risināti arī caur autora personīgo un pārmantoto pieredzi, proti, ģimenes stāstiem un atmiņām, uzdodot jautājumu: vai cilvēks pats rada nekārtību vai kļūst par tās sekām?
ĢIT izrādes turpina ceļu ārpus Latvijas
Arī šajā sezonā ĢIT izrādes turpinās savu starptautisko ceļu. Jau 28. un 29. augustā horeogrāfes Janas Jacukas izrāde “HA” viesosies festivālā MLADI LEVI Ļubļanā, bet 7. un 10. oktobrī būs skatāma starptautiskajā mākslas festivālā ACTORAL Marseļā.
Septembrī Andreja Jarovoja izrāde “Malkas ceļi” dosies uz Slovēniju, kur 25. un 26. septembrī piedalīsies Starptautiskajā laikmetīgās leļļu mākslas biennālē LUTKE Ļubļanā. Savukārt Barbaras Lehtnas, Lindas Krūmiņas un Līvas Blūmas kameropera “Monstera Deliciosa” būs skatāma festivālā Kutna Horā, Čehijā 17. septembrī.
Starptautiskā sadarbība arī šajā sezonā ir būtiska Ģertrūdes ielas teātra darbības daļa, stiprinot ilgtermiņa sadarbības un arvien plašāk iezīmējot Latvijas neatkarīgās skatuves mākslas klātbūtni starptautiskā kultūrtelpā.
Turpinām satikt skatītājus visā Latvijā
Joprojām tikpat nozīmīga ir iespēja satikt skatītājus ārpus Rīgas, tāpēc arī jaunajā sezonā ĢIT izrādes turpinās viesoties dažādās Latvijas vietās. To vidū būs Andreja Jarovoja izrāde “Ragana”, ko jau pavisam drīz –11. septembrī – varēs redzēt Tukumā. Šī viesizrāde būs īpaša arī tāpēc, ka tā kļūs par pēdējo iespēju skatītājiem piedzīvot “Raganu” – pēc tās izrāde savu skatuves dzīvi noslēgs.
Arī šajā mācību gadā aicinām skolas izmantot kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” iespējas un kopā ar skolēniem piedzīvot Ģertrūdes ielas teātra izrādes. Skolotāji un skolas ir aicināti pieteikt klašu apmeklējumus, izvēloties izrādes no skolu auditorijai pieejamā ĢIT repertuāra. Mums ir svarīgi, lai teātris būtu arī vieta, kur jaunieši var sastapties ar laikmetīgo skatuves mākslu, uzdot jautājumus un turpināt sarunu par pieredzēto.
Teātris kā vieta sarunai
Šķiet, ka informācijas kļūst arvien vairāk, bet sarunu – arvien mazāk. Mums teātris ir telpa, kur iespējams domāt, šaubīties, uzdot jautājumus, satikt dažādo un līdzīgo, kā arī uz brīdi paskatīties uz pasaulē notiekošo no cita skatpunkta. Mēs patiesi ticam, ka kultūra nav atrauta no sabiedrības. Tā dzīvo mūsu spējā būt ziņkārīgiem, uzdot jautājumus, ieklausīties vienam otrā un nenovērsties no sarežģītā.
Priecājamies būt atpakaļ! Tiekamies ĢIT!
Saņem jaunumus
Uzzini par īpašajiem piedāvājumiem un ĢIT jaunumiem pirmais!
Izrādes
BĀRS | NO MIRACLE HERE
Ģertrūdes ielas teātra bārs "no miracle here" atvērts pasākumu dienās stundu pirms pasākuma sākuma. Bārā servējam spirdzinošus dzērienus no Valmiermuižas, Kokmuižas un Gardu muti, Coffee Address kafiju un vīnus no Vīnoga.
