Priecājamies par pirmizrādi un sakām paldies visiem, kuri bija kopā ar mums!  Jau 3. un 4. novembrī izrāde būs skatāma atkal, turklāt esam pievienojuši arī divus jaunus izrādes datumus – 16. un 18. decembrī!

Viņš piedzims par zēnu.
Viņam dos vārdu.
Viņam mācīs būt vīrietim.
Viņš gribēs uzvilkt papēžus.
Viņi teiks
– OY

Zēni neraud. Zēni nesūdzas. Zēni strādā normālā darbā. Zēni pelna naudu. Jā, zēni uzņemas risku. Zēni aizstāv savu ģimeni. Nē, zēni nerunā par emocijām. Zēni tur savu vārdu. Jā, zēni dzer un krāpj. Zēni iet karā. Zēni kļūst par vīriem. Jā, zēni strīdas. Zēni kļūst par tēviem. Jā, zēni izmanto savu spēku. Zēni māca citiem zēniem būt zēniem. OY.

1999. gadā piedzimst zēns. OY. Viņš aug ģimenē ar savām vērtībām un tradīcijām. Tur par politiku un reliģiju runāt drīkst, par bailēm, mīlestību, vientulību un citām emocijām – nē. Ar televizoru sarunāties ir vieglāk nekā ar sev tuvāko.

Zēns piedzimst laikā, kad krievijā mainās prezidenti. Viņš nekad tur nav bijis, bet kaimiņvalsts teju kļuvusi par vēl vienu ģimenes locekli. Zēns aug un pamazām saprot, ka ģimenes vērtības ne vienmēr sakrīt ar viņa paša vēlmēm un sajūtām. Vai aiziet no ģimenes nozīmē aizbēgt? Jā, zēni nebēg. Vai labāk paklusēt un palikt? Jā, zēni nesūdzas.

“BOY–OY” ir horeogrāfa Vladimira Goršantova autobiogrāfiska izrāde par pieaugšanu, ģimenes stāstiem un atmiņām, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Caur kustību izrādē sastopas feminīnais un maskulīnais, ģimenē mantotie priekšstati par vīrišķību un paša mākslinieka pieredze.

Idejas autors, horeogrāfs, izpildītājs: Vladimirs Goršantovs
Dramaturgs: Andrejs Jarovojs
Kostīmu māksliniece un scenogrāfe: Marianna Lapiņa
Komponists: Ernests Valts Circenis
Gaismu mākslinieks: Reinis Zalte
Vizuāla identitāte: Kaspars Zborovskis, Marianna Lapiņa
Grima māksliniece: Dārta Ašmane
Video projekcijas: Marianna Lapiņa, Dāvis Kristaps Aigars

Producents: Ģertrūdes ielas teātris
Atbalstītāji: laikmetīgās dejas apvienība SIXTH, dejas organizācija TUVUMI

Izrāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu.

Biļetes: www.git.lv

14. oktobrī pl. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos Vladimira Goršantova izrāde “BOY–OY”. Nākamās izrādes gaidāmas 15. oktobrī, kā arī 3. un 4. novembrī.

Viņš piedzims par zēnu.
Viņam dos vārdu.
Viņam mācīs būt vīrietim.
Viņš gribēs uzvilkt papēžus.
Viņi teiks
– OY

Zēni neraud. Zēni nesūdzas. Zēni strādā normālā darbā. Zēni pelna naudu. Jā, zēni uzņemas risku. Zēni aizstāv savu ģimeni. Nē, zēni nerunā par emocijām. Zēni tur savu vārdu. Jā, zēni dzer un krāpj. Zēni iet karā. Zēni kļūst par vīriem. Jā, zēni strīdas. Zēni kļūst par tēviem. Jā, zēni izmanto savu spēku. Zēni māca citiem zēniem būt zēniem. OY.

1999. gadā piedzimst zēns. OY. Viņš aug ģimenē ar savām vērtībām un tradīcijām. Tur par politiku un reliģiju runāt drīkst, par bailēm, mīlestību, vientulību un citām emocijām – nē. Ar televizoru sarunāties ir vieglāk nekā ar sev tuvāko.

Zēns piedzimst laikā, kad krievijā mainās prezidenti. Viņš nekad tur nav bijis, bet kaimiņvalsts teju kļuvusi par vēl vienu ģimenes locekli. Zēns aug un pamazām saprot, ka ģimenes vērtības ne vienmēr sakrīt ar viņa paša vēlmēm un sajūtām. Vai aiziet no ģimenes nozīmē aizbēgt? Jā, zēni nebēg. Vai labāk paklusēt un palikt? Jā, zēni nesūdzas.

“BOY–OY” ir horeogrāfa Vladimira Goršantova autobiogrāfiska izrāde par pieaugšanu, ģimenes stāstiem un atmiņām, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Caur kustību izrādē sastopas feminīnais un maskulīnais, ģimenē mantotie priekšstati par vīrišķību un paša pieredze.

Vladimirs Goršantovs ir kustību mākslinieks, horeogrāfs un dejotājs, kurš 2021. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas mākslas bakalaura programmu. Viņš ir laikmetīgās dejas apvienības “SIXTH” dalībnieks un aktīvi darbojas Latvijas teātra un dejas vidē gan kā horeogrāfs, gan izpildītājs. Veidojis izrādi “Mans skābais krējums” (2021), par kuru nominēts “Dejas balvai 2021–2022” kā jaunais dejas mākslinieks, un solo izrādi “Es arī esmu Latvija” (2024), par kuru nominēts “Dejas balvai 2023–2024” kā laikmetīgās dejas dejotājs. 2025. gadā Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvoja viņa izrāde “Brīvprātīgā verdzība”, kas vēlāk prezentēta “Baltic Dance Platform” Lietuvā un festivālā “Differenti Sensazioni” Itālijā. Kā horeogrāfs Goršantovs piedalījies arī izrādes “Ummis un lobēlija” veidošanā starptautiskā teātra festivāla “Homo Novus” ietvaros un izrādē “Plēsoņas” Dirty Deal Teatro, savukārt Andreja Jarovoja izrādē “Stāv kas krīt” Ģertrūdes ielas teātrī strādājis kā kustību dramaturgs. Kā dejotājs piedalījies Andreja Jarovoja izrādē “Tas ir viss, ko mēs varam” un citos laikmetīgās dejas un teātra projektos.

Izrādes idejas autors, horeogrāfs un izpildītājs ir Vladimirs Goršantovs, dramaturgs – Andrejs Jarovojs, kostīmu māksliniece un scenogrāfe – Marianna Lapiņa, komponists – Ernests Valts Circenis, gaismu mākslinieks – Reinis Zalte, vizuālās identitātes autori – Kaspars Zborovskis un Marianna Lapiņa, grima māksliniece – Dārta Ašmane.

Izrādes producents ir Ģertrūdes ielas teātris. Izrādes tapšanu atbalsta laikmetīgās dejas apvienība SIXTH un dejas organizācija TUVUMI. Izrāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu.

Biļetes: www.git.lv

Uz tikšanos Ģertrūdes ielas teātrī!

Vakar, 22. septembrī, Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvoja vizuālā teātra izrāde “ieelpa: izelpa”. Paldies visiem, kas bija kopā ar mums šajā pirmajā vakarā! Nākamā iespēja piedzīvot izrādi jau 24. septembrī, kā arī 30. un 31. oktobrī.

Ietinos segā un mēģinu aizbēgt no elpas. Aizsitas elpa. Žāva. Kaitina viņa elpa. Mācos elpot no jauna. Panika. Elpa iesprūda. Mēģinu noturēt viņas elpu. Šķaudiens. Elpa iesprūda kaklā. Bauda. Aizrāvās elpa. Viņa notupstas, atļaujot elpai nomierināties. Nopūta. Aizturu elpu, jo negribu atcerēties viņa smaržu. Sņākoņa. Elpa uz mana kakla. Viņas lūpas baltas, un uz tām apsēdusies elpa šūpināja kājas. Ieelpa. Izelpa. Pāris izmisīgi tvērieni pēc gaisa. Elpa. Elpa. Izelpa.

“ieelpa: izelpa” ir vizuālā teātra izrāde, kurā elpa kļūst par notikumu - skaņu, kustību un robežu starp dzīvo un tā imitāciju.

Līdzās ķermenim atrodas kāds materiāls. Kaut kas kustas. Kaut kas atgādina dzīvību. Kaut kas tikai to imitē. Laikā, kad dzīve arvien biežāk tiek pakārtota produktivitātei un rezultātam, elpa kļūst par pretestības aktu. Tā kļūst par vienīgo nepārprotamo dzīvības pazīmi - kaut ko, ko nav iespējams reproducēt vai pilnībā kontrolēt. Laikā, kad pasaules ritms paātrinās un ķermenis tiek pakļauts nepārtrauktai kustībai, elpa kļūst par robežu.

Izrāde pēta materialitāti, balsi un laiku starp vienu ieelpu un nākamo izelpu.

Idejas, mūzikas autore, režisore un izpildītāja: Sandija Dovgāne
Līdzautors un kustību mākslinieks: Vladimirs Goršantovs
Līdzautore un dramaturģe: Ilvita Liepiņa
Gaismu mākslinieki: Reinis Zalte, Vents Feldmanis
Vizuālās identitātes autore: Patrīcija Luiza Broka
Kostīmu māksliniece: Estere Blumberga
Scenogrāfijas konsultanti: Adrians Toms Kulpe, Dana Deineko
Mūzikas konsultanti: Ernests Valts Circenis, Jēkabs Jančevskis

Par izrādi: 

- Pasaules trauslais miers jeb izrāde, kuru gribētu skatīties apgrieztā secībā. «ieelpa: izelpa» Ģertrūdes ielas teātrī (Līga Buševica, LSM.lv, 23-09-2026)
- Gan par pirmo, gan pēdējo elpu. Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi gaida «ieelpa: izelpa» (Ilze Strenga, LTV1, Rīta Panorāma, 22-09-2026)
- Sandijas Dovgānes izrādē "ieelpa:izelpa" par galveno varoni kļūst cilvēka elpa (Laima Slava, Latvijas Radio 1, Kultūras rondo, 24-09-2026)

Izrāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Biļetes: www.git.lv

22.septembrī pl. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos Sandijas Dovgānes vizuālā teātra izrāde “ieelpa: izelpa”. Nākamās izrādes gaidāmas 24. septembrī, kā arī 30. un 31. oktobrī.

Ietinos segā un mēģinu aizbēgt no elpas. Aizsitas elpa. Žāva. Kaitina viņa elpa. Mācos elpot no jauna. Panika. Elpa iesprūda. Mēģinu noturēt viņas elpu. Šķaudiens. Elpa iesprūda kaklā. Bauda. Aizrāvās elpa. Viņa notupstas, atļaujot elpai nomierināties. Nopūta. Aizturu elpu, jo negribu atcerēties viņa smaržu. Sņākoņa. Elpa uz mana kakla. Viņas lūpas baltas, un uz tām apsēdusies elpa šūpināja kājas. Ieelpa. Izelpa. Pāris izmisīgi tvērieni pēc gaisa. Elpa. Elpa. Izelpa.

“ieelpa: izelpa” ir vizuālā teātra izrāde, kurā elpa kļūst par notikumu - skaņu, kustību un robežu starp dzīvo un tā imitāciju.

Līdzās ķermenim atrodas kāds materiāls. Kaut kas kustas. Kaut kas atgādina dzīvību. Kaut kas tikai to imitē. Laikā, kad dzīve arvien biežāk tiek pakārtota produktivitātei un rezultātam, elpa kļūst par pretestības aktu. Tā kļūst par vienīgo nepārprotamo dzīvības pazīmi - kaut ko, ko nav iespējams reproducēt vai pilnībā kontrolēt. Laikā, kad pasaules ritms paātrinās un ķermenis tiek pakļauts nepārtrauktai kustībai, elpa kļūst par robežu.

Izrāde pēta materialitāti, balsi un laiku starp vienu ieelpu un nākamo izelpu.

Sandija Dovgāne ir aktrise, kura kā brīvmāksliniece darbojusies dažādos vizuālos, muzikālos un radošos projektos un izrādēs Ģertrūdes ielas teātrī, teātra trupā KVADRIFRONS, Latvijas Nacionālajā teātrī, teātra apvienībā ESARTE, Dirty Deal Teatro, Istabas teātrī, teātrī TT un Rēzeknes teātrī “Joriks”.

Latvijas Kultūras akadēmijā Sandija absolvējusi dramatiskā teātra aktiermākslu ar specializāciju leļļu teātra mākslā, attīstot prasmes darbā ar vizuālā teātra estētiku, ķermeniskumu, objektiem, lellēm un materialitāti. Savā radošajā praksē viņa daudz strādājusi arī ar balsi, pie dažādiem vokālajiem pedagogiem pilnveidojusi tās skanējumu, diapazonu un iespējas, kā arī piedalījusies izrādēs, kurās būtiska nozīme ir vokālajai izteiksmei un ritmam. Šogad Sandija absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās un skatuves mākslas maģistra programmu, kur apguvusi režiju.

Izrādes idejas un mūzikas autore, režisore ir Sandija Dovgāne, dramaturģe, līdzautore – Ilvita Liepiņa, kustību mākslinieks, līdzautors – Vladimirs Goršantovs, gaismu mākslinieks – Vents Feldmanis, vizuālās identitātes autore – Patrīcija Luiza Broka, mūzikas konsultants – Jēkabs Jančevskis, scenogrāfijas konsultanti – Adrians Toms Kulpe, Dana Deineko, kostīmu konsultante – Estere Blumberga.

Izrādes producents ir Ģertrūdes ielas teātris. Izrāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Biļetes: www.git.lv

Uz tikšanos Ģertrūdes ielas teātrī!

Kamēr vasara vēl turpinās, Ģertrūdes ielas teātrī (Ģit) ir sākusies jaunā sezona. To atklājām Rīgas svētku laikā Grīziņkalnā ar Andreja Jarovoja izrādi “tas ir viss, ko mēs varam”, kas pievēršas solidaritātei un iekļaujošai cilvēcībai, jautājot, kā iespējams būt kopā laikā, kad pasauli vienojošās saites šķiet arvien trauslākas. Ar šo izrādi Rīgas svētku laikā atzīmējam arī biedrības TARBA 20 gadu jubileju. Biedrības paspārnē 2009. gadā tika izveidots Ģertrūdes ielas teātris, kas kopš tā laika kļuvis par vienu no nozīmīgākajām neatkarīgās skatuves mākslas platformām Latvijā.

Teātris darbojas kā producējoša organizācija bez pastāvīgas trupas, veidojot atvērtu un daudzveidīgu vidi dažādu paaudžu un disciplīnu māksliniekiem, kā arī veicinot laikmetīgās skatuves mākslas attīstību un starptautisko sadarbību.

Par ilggadēju ieguldījumu laikmetīgās skatuves mākslas attīstībā Latvijā un starptautiskās sadarbības stiprināšanā biedrība TARBA un Ģertrūdes ielas teātris, kā arī to pārstāvji Maija Pavlova un Andrejs Jorovojs, ir apbalvoti ar Kultūras ministrijas Atzinības rakstiem.

Arī jaunajā sezonā ĢIT turpinās būt telpa jauniem skatuves mākslas darbiem un radošiem meklējumiem, vienlaikus veicinot Latvijas mākslinieku darbu starptautisko apriti un turpinot satikt skatītājus dažādās Latvijas vietās.

Jau 22. septembrī gaidāma sezonas pirmā pirmizrāde – Sandijas Dovgānes vizuālā teātra izrāde “ieelpa: izelpa”, savukārt oktobra izskaņā pirmizrādi piedzīvos Vladimira Goršantova laikmetīgās dejas solo “BOY-OY”.

Pirmizrādes un ielūkošanās atklātajā mēģinājumā

Vēl pirms sezonas pirmās pirmizrādes skatītājiem 6. un 9. septembrī būs iespēja ielūkoties Janas Jacukas topošās izrādes “AAA” (pagaidu nosaukums) tapšanas procesā. Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” ietvaros Jana aicina uz atklāto mēģinājumu, kurā turpina pētīt balsi kā horeogrāfisku izteiksmes līdzekli. Balss kļūst par viņas ķermeņa paplašinājumu, bet elpa – par saziņas līdzekli ar auditoriju.

Kad durvis aizveras un mēs nonākam kopīgā telpā, dalot vienu un to pašu gaisu, elpu un informācijas plūsmu, balss kļūst par veidu, kā piepildīt telpu ar izelpoto gaisu. “AAA” (pagaidu nosaukums) iedvesmojas no jodelēšanas vokālās prakses – “nepaklausīgas” vokālās tehnikas, kas pretojas mēģinājumiem stabilizēt balsi un tā vietā pieņem tās nestabilitāti. Izmantojot ekstrēmas vokālās tehnikas un neparedzamus jodelēšanas balss lēcienus, Jana svārstās starp kontroli un tās zaudēšanu gan balsī, gan ķermenī, aicinot skatītājus pieredzēt balsi ne tikai kā skaņu, bet arī tās fiziski sajūtamu klātbūtni.

22. septembrī ĢIT pirmizrādi piedzīvos Sandijas Dovgānes vizuālā teātra izrāde “ieelpa: izelpa” – tās centrā ir viena no pašsaprotamākajām un vienlaikus būtiskākajām dzīvības norisēm – elpa. Izrādē elpa kļūst par notikumu, skaņu un kustību, caur kuru atklājas trauslā robeža starp dzīvo un tā imitāciju. Laikā, kad dzīve arvien biežāk tiek pakārtota produktivitātei, efektivitātei un nepārtrauktai kustībai, izrādes veidotāji pievēršas elpai kā nepārprotamai dzīvības pazīmei un pretestības aktam – kaut kam, ko nav iespējams pilnībā reproducēt vai kontrolēt.

Savukārt oktobra beigās gaidāma Vladimira Goršantova izrādes "BOY-OY” pirmizrāde, kas caur entropijas un nekārtības jēdzieniem pēta cilvēka attiecības ar nestabilitāti, zudumu un pārmaiņām. Šie jautājumi izrādē tiek risināti arī caur autora personīgo un pārmantoto pieredzi, proti, ģimenes stāstiem un atmiņām, uzdodot jautājumu: vai cilvēks pats rada nekārtību vai kļūst par tās sekām?

ĢIT izrādes turpina ceļu ārpus Latvijas

Arī šajā sezonā ĢIT izrādes turpinās savu starptautisko ceļu. Jau 28. un 29. augustā horeogrāfes Janas Jacukas izrāde “HA” viesosies festivālā MLADI LEVI Ļubļanā, bet 7. un 10. oktobrī būs skatāma starptautiskajā mākslas festivālā ACTORAL Marseļā.

Septembrī Andreja Jarovoja izrāde “Malkas ceļi” dosies uz Slovēniju, kur 25. un 26. septembrī piedalīsies Starptautiskajā laikmetīgās leļļu mākslas biennālē LUTKE Ļubļanā. Savukārt Barbaras Lehtnas, Lindas Krūmiņas un Līvas Blūmas kameropera “Monstera Deliciosa” būs skatāma festivālā Kutna Horā, Čehijā 17. septembrī.

Starptautiskā sadarbība arī šajā sezonā ir būtiska Ģertrūdes ielas teātra darbības daļa, stiprinot ilgtermiņa sadarbības un arvien plašāk iezīmējot Latvijas neatkarīgās skatuves mākslas klātbūtni starptautiskā kultūrtelpā.

Turpinām satikt skatītājus visā Latvijā

Joprojām tikpat nozīmīga ir iespēja satikt skatītājus ārpus Rīgas, tāpēc arī jaunajā sezonā ĢIT izrādes turpinās viesoties dažādās Latvijas vietās. To vidū būs Andreja Jarovoja izrāde “Ragana”, ko jau pavisam drīz –11. septembrī – varēs redzēt Tukumā. Šī viesizrāde būs īpaša arī tāpēc, ka tā kļūs par pēdējo iespēju skatītājiem piedzīvot “Raganu” – pēc tās izrāde savu skatuves dzīvi noslēgs.

Arī šajā mācību gadā aicinām skolas izmantot kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” iespējas un kopā ar skolēniem piedzīvot Ģertrūdes ielas teātra izrādes. Skolotāji un skolas ir aicināti pieteikt klašu apmeklējumus, izvēloties izrādes no skolu auditorijai pieejamā ĢIT repertuāra. Mums ir svarīgi, lai teātris būtu arī vieta, kur jaunieši var sastapties ar laikmetīgo skatuves mākslu, uzdot jautājumus un turpināt sarunu par pieredzēto.

Teātris kā vieta sarunai
Šķiet, ka informācijas kļūst arvien vairāk, bet sarunu – arvien mazāk. Mums teātris ir telpa, kur iespējams domāt, šaubīties, uzdot jautājumus, satikt dažādo un līdzīgo, kā arī uz brīdi paskatīties uz pasaulē notiekošo no cita skatpunkta. Mēs patiesi ticam, ka kultūra nav atrauta no sabiedrības. Tā dzīvo mūsu spējā būt ziņkārīgiem, uzdot jautājumus, ieklausīties vienam otrā un nenovērsties no sarežģītā.

Priecājamies būt atpakaļ! Tiekamies ĢIT!

Ģertrūdes ielas teātra 17. sezonu iezīmējušas trīs pirmizrādes – Janas Jacukas izrāde “HA”, kas pēta smieklu performativitāti kā izbēgšanas mehānismu, Barbaras Lehtna, Lindas Krūmiņas un Līvas Blūmas laikmetīgā kameropera “Cantus Firmus”, kā arī Andreja Jarovoja kustību izrāde “Stāv kas krīt”. Šie jaundarbi dažādos veidos aktualizē jautājumus par komunikāciju, varu, robežām un cilvēka attiecībām ar apkārtējo pasauli.

Sezonas īpašie notikumi
Par vienu no sezonas spilgtākajiem notikumiem kļuva pandēmijas laikā pirmizrādi piedzīvojušās izrādes “Malkas ceļi” atgriešanās uz skatuves un starptautiskā apritē. Kopā ar Latvijas Leļļu teātri iezīmējot Baltijas fokusu vienā no lielākajiem vizuālā teātra festivāliem Eiropā - Pasaules leļļu teātra festivālā Šarlevilmezjērā Festival Mondial des Theatres de Marionettes (FMTM), tāpat arī “Malkas ceļi” viesojās Manipulate Arts festivālā Edinburgā, kas jau vairāk nekā 40 gadus virza objektu un leļļu teātra attīstību gan Skotijā, gan starptautiski. Izrādes ceļš turpināsies arī nākamajā sezonā – atklājot Starptautiskās laikmetīgās leļļu mākslas biennāli Lutke Slovēnijā, gan ceļojot viņpus okeānam uz Kanādu.

Īpaši veiksmīga šī sezona bijusi horeogrāfei Janai Jacukai – viņas izrāde “HA”, kas Latvijas pirmizrādi piedzīvoja Ģertrūdes ielas teātrī, saņēmusi vairākus starptautiskus apbalvojumus, tostarp Amsterdamas Fringe festivālā un Riga Art Week, un veiksmīgi turpina savu ceļu dažādos Eiropas festivālos.

Ģertrūdes ielas teātris arī šajā sezonā turpināja atbalstīt jauno skatuves mākslinieku ienākšanu profesionālajā vidē. Maijā teātrī bija iespēja pieredzēt Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras studentu diplomdarbu izrādes – režisores un scenogrāfes Agneses Malnačas “Svētki” un horeogrāfes Evas Krūmiņas “Virgīnija” – turpinot ilggadēju tradīciju, kuras ietvaros savus pirmos profesionālos darbus Ģertrūdes ielas teātra telpās radījuši daudzi šobrīd aktīvi skatuves mākslinieki.

Meklējot jaunus mākslinieku atbalsta formātus, šosezon tika īstenotas pirmās “Triecienrezidences”, kas deva iespēju vienas dienas laikā stradāt pie radošās ieceres attīstīšanas un saņemt atgriezenisko saiti no teātra komandas. Atsaucība pārsniedza gaidīto – tika saņemts liels skaits pieteikumu, no kuriem iespēju attīstīt savas ieceres Ģertrūdes ielas teātrī bija iespēja trim radošajam komandām – Mārča Broka, Rēzijas Terēzes Dubultas un Patrīcijas M. Keišas vadībā. Teātra mākslinieciskais vadītājs Andrejs Jarovojs norāda, ka “šīs triecienrezidences apliecināja nepieciešamību teātrim atvērt durvis vēl neiepazītiem māksliniekiem un sniegt iespēju ideju attīstīšanai. Tās bija abpusēji vērtīgs un bagātinošs notikums.”

Viesizrādes Latvijā un starptautiskā sadarbība
17. sezona Ģertrūdes ielas teātrī iezīmējās kā viena no starptautiski aktīvākajām teātra sezonām. Izrādes “Brīvprātīgā verdzība”, “HA”, “Malkas ceļi” viesojās Amsterdamā, Utrehtā, Roterdamā, Edinburgā, Šarlevilmezjērā, Lozannā, Turīnā un Viļņā, arvien plašāk iezīmējot Latvijas laikmetīgās skatuves mākslas klātbūtni Eiropas kultūrtelpā.

Tikpat svarīga mums ir arī tikšanās ar skatītājiem ārpus Rīgas. Ar izrādēm „Gadalaiki. Faux Pas”, Sema Steinera „Citroni Citroni Citroni Citroni Citroni” un „Brīvprātīgā verdzība”, viesojāmies Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī, Jaunolainē un Rundālē. Savukārt sezonas lielākais reģionālais notikums ir kopā ar partneriem – Dirty Deal Teatro, Daugavpils teātri un Latvijas Leļļu teātri – rīkotais Teātra festivālu #5, kas jau trešo gadu pēc kārtas Daugavpilī pulcēja Latvijas un ārvalstu māksliniekus, skatītājus un nozares profesionāļus. Līdzās izrādēm festivāla programmā notika sarunas ar skatītājiem, profesionāļu diskusijas, lasījumi un praktiskie semināri, vēlreiz apliecinot Daugavpili kā nozīmīgu satikšanās vietu Latvijas un Eiropas teātra kartē. Nemainīgs paliek arī festivāla sauklis – “Latgale ir tuvu”.

Arī šajā sezonā Ģertrūdes ielas teātris turpināja būt skatuve, kas sniedz iespēju iepazīt citu valstu neatkarīgo teātru un mākslinieku piedāvājumu. Oktobrī teātrī viesojās Tartu Jaunā teātra režisora Kirila Havanska un komandas izrāde “Kas notiks, kad mēs vairs nebūsim šeit?”, savukārt novembrī – Katlz.Riga producētā Francijā tapusī muzikālā performance „Perdre le Nord”. Februārī teātrī viesojās britu teātra kompānija Theatre West ar izrādi “Roku rokā ar eņģeļiem”, bet martā skatītājiem bija iespēja piedzīvot bulgāru režisores Desislavas Boevas iestudējumu “Kains”.

Arī šajā sezonā sadarbība ar partneriem bija viens no Ģertrūdes ielas teātra darbības stūrakmeņiem. Kopā ar Istabas teātri, Katlz.Riga, Riga Stand Up un Comedy Latvia turpinājām veidot daudzveidīgu programmu.

Šajā sezonā rīkojām, nodrošinājām un atbalstījām vairāk nekā 100 pasākumu norisi, kas pulcēja vairāk nekā 10 000 apmeklētāju. Mēs priecājamies gan par uzticīgajiem apmeklētājiem, kuri pie mums atgriežas atkal un atkal, gan par tiem, kuri Ģertrūdes ielas teātra durvis ver pirmoreiz.

Tagad dodamies vasaras atelpā. Uz tikšanos jaunajā sezonā!:)