Cantus Firmus 
Cantus Firmus
Mūzikas teātra izrāde
Režija, librets: Barbara Lehtna (EE), Linda Krūmiņa
Komponiste: Līva Blūma
Mūzikas un skaņu režisore: Lilita Dunska
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Ieva Kauliņa
Gaismu māksliniece: Līva Kalniņa
Solistes: Līga Paegle, Gita Rebeka Dirveika, Shino Yamasaki
Instrumentāliste: Elīza Apine
Libretu latviešu valodā atdzejojusi Anna Auziņa.
Pirmizrāde: 22/10/2025
Producents: Ģertrūdes ielas teātris
Finansiālais atbalsts: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas valstspilsētas pašvaldība
Norises vieta:
Ģertrūdes iela 101a
Norises vieta
Apraksts
Slēpt aprakstuCantus Firmus ir noteikta melodija, kas veidota no jau esošiem dziedājumiem vai himnām, un vēsturiski kalpojusi kā pamats polifoniskajai baznīcas mūzikai viduslaikos un renesanses laikmetā. Tā bija nemainīga muzikālā līnija, uz kuras pamata tika būvētas pārējās vokālās partijas, veidojot sarežģītas un harmoniski bagātas skaņu struktūras, kas ievēroja stingrus polifonijas rakstības principus. Šīs skaņu ainavas mūsdienu klausītājam nereti šķiet svešādas, pat pārlaicīgas. Šāda veida mūziku visbiežāk izpildīja klosteros dzīvojoši mūki, jo sieviešu balsis tolaik lielākoties tika izslēgtas no publiskās baznīcas mūzikas un līdz ar to – arī no dominējošā muzikālā kanona. Tomēr aiz klosteru sienām, sievietes – brīvas no augstdzimušo pienākumiem un piespiedu laulībām – komponēja un izpildīja sarežģītus, polifoniskus darbus. Balstoties sakrālajos tekstos, gregoriskajos dziedājumos un dziļi personīgā dievbijībā, klusumā un izolācijā tika radīta mūzika, kas kļuva par brīvības pilnu garīgās izpausmes formu.
“Cantus Firmus” uz skatuves saved kopā četras sievietes, kuras meklē veidus, kā aizsargāt kādu vietējo Latvijas purvu — vietu, ko apdraud oligarha plāni tā vidū izveidot luksusa spa. Bagātīgi daudzslāņainā muzikālā kompozīcija savij viņu rūpes par dabu un jautājumus par to, cik lielā mērā indivīds var — un cik lielā mērā viņam vajadzētu — rīkoties, kad saskaras ar apdraudējumu, ko uzskata par kaitējumu kopējam labumam. Sievietes kopīgi ienirst šajā pasaulē, kas viņu acu priekšā šķiet tuvojas sabrukumam, vienlaikus meklējot robežu starp apzinātu risku un motīviem, ko virza personīgās vajadzības un ego.
“Cantus Firmus” ir otrā opera Barbaras Lehtnas, Lindas Krūmiņas un Līvas Blūmas veidotajā triptihā. Viņu pirmā laikmetīgā kameropera “Monstera Deliciosa” (2023) līdzīgā veidā pievērsās ekoloģijas, klimata krīzes un sieviešu stāstu tēmām, un tika nominēta divām Spēlmaņu nakts balvām — kā labākā mazās formas izrāde un gada jaundarbs mūzikā (Līva Blūma).
RADOŠĀ KOMANDA
Barbara Lehtna ir igauņu skatuves māksliniece. 2021. gadā viņa ieguvusi maģistra grādu performatīvās prakses specialitātē ArtEZ Mākslas universitātē Nīderlandē, kur pētīja ētikas, rīcībspējas un kvīru jautājumus līdzdalīgās performances kontekstā. 2021. gadā Barbara tika izvēlēta par vienu no Eiropas tīkla BePart (Art Beyond Participation) māksliniecēm, bet kopš 2022. gada viņa ir Latviju pārstāvoša māksliniece domnīcā Baltic Current. Barbara interesējas par skatuves mākslas žanru sapludināšanu un iespējām veicināt izmaiņas apkārtējā sabiedrībā, kā arī jau ilgstoši pēta personīgās atmiņas un pieredzes stāstus, radošo praksi balstot stāstu stāstīšanas (storytelling) tehnikā. Barbara uzskata, ka mākslai jābūt intīmai un vienmēr politiskai.
Linda Krūmiņa ir dejas un teātra dramaturģe. Ieguvusi maģistra grādu Dejas mākslā Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī regulāri papildinājusi zināšanas vietēja un starptautiska mēroga meistarklasēs. Lindas radošo darbu pamatmērķis ir veidot iespēju satikties un sarunāties caur mākslas notikumu, neatkarīgi no žanra vai medija, un viņu interesē dokumentālu un sociopolitiski nozīmīgu skatuves darbu veidošana. Viņas profesionālajās interesēs ietilpst tēmas ar neviennozīmīgiem viedokļiem, kuras būtu nepieciešams aktualizēt caur diskusijas veicināšanu un izpratnes paplašināšanu.
Līva Blūma ir latviešu komponiste un dziedātāja, kuras radošā darbība meklējama koncertmūzikas, operas un performanču mākslas krustpunktā. Ieguvusi bakalaura grādu kompozīcijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 2018. gadā un maģistra grādu kompozīcijā Džonsa Hopkinsa Universitātes Pībodija institūtā (Peabody Institute of the Johns Hopkins University Baltimorā, ASV) 2021. gadā. Līvas radošie impulsi kā komponistei rodami dzejā, vizuālajā mākslā, medicīnā un dabā, savukārt vokālo darbu pamatā komponiste pielieto dažādus avotus sākot no 16.gs. angļu dzejniekiem, beidzot ar mēstuļu epastiem un sludinājumiem. Rezultātā rodas skaņu pasaule, kas ir fantastiska un dīvaina, bet vienlaikus vitāla un nemitīgi ritmiska.
