Foto: Mia Tohver
Trīcošs mēģinājums saglabāt veselumu pasaulē, kas pieprasa sašķeltību
Norises vieta:
Ģertrūdes iela 101aIzrāde atklājas kā lēna, nestabila filma tumsā. Laiks stiepjas, attēls mirgo, un pasaule atsakās nostāties savās vietās. Četri ķermeņi nokļūst spiediena kamerā, kurā spriedze pakāpeniski pieaug un nav iespējams izvairīties no konfrontācijas – ar citiem, ar sevi, savām robežām. Ķermeņi nav neitrāli. Tie ir iezīmēti, sociāli, ar atmiņu. Tie ierodas ar rētām, ieradumiem, gaidām un sāk tos atbrīvot reāllaikā.
Rūtas Ronjas Pakalnes performance nav par “maigo varu”. Tā ir maigā vara, kas tiek izdzīvota ķermenī: nestabila, riskanta, intīma. Tas ir trīcošs mēģinājums saglabāt veselumu pasaulē, kas pieprasa sašķeltību.
Rūta Ronja Pakalne ir latviešu–igauņu neatkarīgā dejas un kino māksliniece, kas dzīvo Igaunijā. Viņas starpdisciplinārā prakse aptver horeogrāfiju, performanci, kino, kā arī pedagoģisko darbu, pētot ķermeni, klātbūtni un ikdienas pieredzi. Rūta ieguvusi bakalaura grādu horeogrāfijā Latvijas Kultūras akadēmijā, papildinājusi profesionālo izglītību P.A.R.T.S. skolā Briselē, kā arī ieguvusi maģistra grādu kinomākslā Tallinas Universitātes Baltijas Filmu, mediju un mākslas skolā (BFM), kur kopš 2019. gada strādā par pasniedzēju. Šobrīd māca arī Tallinas Baleta skolā (MUBA) un Igaunijas Dejas aģentūrā (Eesti Tantsuagentuur), kā arī dalās savā mākslinieciskajā pieredzē dažādās izglītības iestādēs Baltijā.
Viņas jaunāko darbu vidū ir “The Space Between Us Is Not Empty” (2025), “Body of Dreams” (2023) – koprade ar Lauru Kvelšteinu, kas pēta ķermeņa arhīvus, “Freedom to Lose Control Together with the Many” (2023) – koprade ar Lauru Gorodko par iekļaujošu meditatīva reiva performances formātu. Nozīmīgu vietu Pakalnes radošajā darbībā ieņem arī eksperimentālais dejas kino, tostarp dejas filma “H61” (2024). Savos kinodarbos māksliniece pēta kustību un ķermenisko stāstījumu.