Izrādes pamatā ir vairāku cilvēku pieredzes stāsti, kuri savijušies vienā – par sievieti no Liepājas, viņas dēlu, kurš izvēlējies dienēt armijā, un patēvu, kurš palicis kara plosītajā Mariupolē. Abu piejūras pilsētu ikdienu pāršķēlis karš – Mariupolē grūst ēkas un cilvēku dzīves, bet Liepājā pavasara atnākšanu pavada nerimstoša trauksme un bailes, ka lādiņi, kas krīt virs tūkstošiem kilometru attālās pilsētas, var trāpīt vistuvākajiem.

Latviešu režisors Roberts Dauburs un ukraiņu režisore Katerina Parfirjeva iepazinās 2022. gada aprīlī Ukrainas kara bēgļu atbalsta centrā Rīgā, kur Katerina nokļuva, bēgot no kara, bet Roberts – vēloties palīdzēt. Dokumentālās fikcijas izrāde "Es gaidu..." ir abu jauno mākslinieku kopdarbs, kas tapis, meklējot atbildes uz jautājumiem, kā sadzīvot ar savu tuvinieku izvēlēm un nezaudēt cerību situācijā, kuru ietekmēt šķiet neiespējami? Kā ar šo pieredzi dzīvot tālāk un kur meklēt spēku, lai turpinātu gaidīt – atbildi uz telefona zvanu, kara beigas un atkalsatikšanos?

Par izrādi

Ģertrūdes ielas teātrī tapis ukrainietes un latvieša kopdarbs "Es gaidu..." (Agnese Drunka, Kultūras rondo, LR1, 24-02-2023)

Ukraiņu un latviešu režisoru kopdarbs "Es gaidu..." (Anete Lesīte, Kultūras ziņas, LTV1, 23-02-2023)

Intervija ar režisori Katerinu Parfirjevu (Doma laukums, LR4, 22-02-2023)

Atsauksmes

Ukraiņu stāsti Latvijas teātrī (Toms Čevers, KrodersLV, 08-05-2023)