Izrāde PAUS ISTU MINE (Apstāšanās) ir laika fragments – nozagts no ikdienas plūsmas un novietots zem palielināmā stikla ar vēlmi sasniegt pauzi, nekustīgu punktu. Izrāde pēta neomulīgo un cēlo pauzes mirkli, kas piepildīts ar spriedzi. Piedzīvojot mazliet greizu familiaritāti vai ļaujoties perversai cildenai ekstāzei, realitāte tiek pārbīdīta: rodas pauze, kas atklāj pieredzi tās kailajā būtībā, bez jebkādas tai piesaistītas nozīmes.

Šķiet, ka 6 skaisti ķermeņi kaut kam gatavojas, bet mērķi ir grūti aptvert, šķiet, ka tie kustas gandrīz tikai tāpēc, lai strukturētu laiku. Veļas mašīna uzsāk savu gaitu, ģipša papēži drūp zem gravitātes smaguma, no griestiem pil ledus lustra, radot mākslīgu ezeru uz zaigojošās grīdas, liels tīkls, kas kalpo nevis lai ķertu, bet gan lai atbalstītos.

Skatītāji un izpildītāji meklē klusuma brīdi starp domām – caur absurdām darbībām, mazliet svešādiem priekšmetiem un bijīgu apbrīnu, ko pavada gaismas zibšņi.

Iekšpusē un ārpusē līdzās sadzīvo dabiskais un mākslīgais: aicinājums apstāties un skatīties lēnāk.

Paskaties vēlreiz.

Paskaties tuvāk.

                                   *pauze*


*pauze*


                                                             *pauze*