Jauniestudējums bez vārdiem, bet ar kustības, mūzikas, scenogrāfijas, gaismas mākslinieciskajiem risinājumiem mēģinās empātiski iejusties pusaudža emociju pasaulē, apliecinot, ka katram pusaudzim un viņa izjūtām un emocijām ir vieta uz šīs pasaules.

“Gaiši zilais punkts” ir nosaukums fotogrāfijai, ko 1990. gada 14. februārī uzņēma NASA kosmosa kuģis Voyager 1, kad tas devās ārā no Saules sistēmas. Zemeslode šajā attēlā ir mazs gaiši zils punkts.

Kas ir vienojošs jaunieša emocionālajai pasaule ar Lielo sprādzienu un procesiem pēc tā? Jaunības maksimālisma posms ir vienlīdz pilnas ārkārtīgi jaudīgas enerģijas un tikpat dramatiska sabrukuma. Līdzīgi kā mūsu galaktikā, kur elementārdaļiņa Higsa bozons var iznīcināt visu, bet vienlaikus viss no tā sastāv.

Ar jauniešiem runā visi. Skolā skolotāji, mājās vecāki, uz ielas citi pieaugušie, skolas sargi, veikalu pārdevēji un lielākoties kāds viņus māca dzīvot. Taču emocionālo pasauli ikviens no mums izjūt ķermeniski. Mums trīc kājas no uztraukuma, mēs piesarkstam no dusmām vai kauna, mēs svīstam, savelkam rokas dūrēs un smaidām.

Par izrādi

34. Istabas teātris aicina uz pusaudzības apokalipsei veltītu izrādi “Gaiši zilais punkts” (Baiba Kušķe, LSM.lv, 13-12-2023)

35. Pusaudžu emociju monstri izrādē “Gaiši zilais punkts” (Kultūras ziņas, LTV1, 18-12-2023)

Atsauksmes

Pusaudžu lielais sprādziens. Īsviedokļi par izrādi "Gaiši zilais punkts" (Jette Anna Puriņa, Luīze Šnore, Kroders.lv, 28-12-2023)