Cantus Firmus 
Foto: Anna Konovalova
Cantus Firmus
Mūzika: Līva Blūma
Režija, librets: Barbara Lehtna (EE), Linda Krūmiņa
Libreta atdzejojums latviski: Anna Auziņa
Vokāls: Līga Paegle, Gita Rebeka Adlere, Shino Yamasaki
Bass: Elīza Apine
Mūzikas un skaņu režija: Lilita Dunska
Scenogrāfija un kostīmi: Ieva Kauliņa
Plakāts: Signija Joce
Gaismas: Līva Kalniņa
Producents: Ģertrūdes ielas teātris
Pirmizrāde: 22/10/2025
Ilgums: 60 min
Valoda: Latviešu valodā ar titriem latviešu un angļu valodā
Izrāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu.
Norises vieta:
Ģertrūdes iela 101a
Norises vieta
Apraksts
Slēpt aprakstu“Cantus Firmus” uz skatuves saved kopā četras sievietes, kuras meklē veidus, kā aizsargāt kādu vietējo Latvijas purvu — vietu, ko apdraud oligarhes plāni tā vidū uzcelt luksusa spa. Drīz vien atklājas, ka sievietes jau ir uzspridzinājušas tiltu, cenšoties palēnināt spa būvniecību apdraudētajā purvā. Ir pienācis brīdis izvērtēt notikušo un apsvērt nākamos soļus. Sarunai attīstoties, izkristalizējas centrālais jautājums – ko ir iespējams un ko mēs esam gatavi darīt, lai iestātos par vērtībām, kas svarīgas kopīgajam, ne katra individuālajam labumam? Vai mēs esam gatavi ziedoties arī tad, ja par to ir jāmaksā dzīvības cena?
Kameroperas muzikālā partitūra radusies cantus firmus kompozīcijas tehnikas ietekmē. Renesanses un viduslaiku laikmetiem raksturīgajā tehnikā tika radīta mūzika, ko gandrīz vienmēr izpildīja vīrieši, jo sieviešu balsis tolaik lielākoties tika izslēgtas no publiskās baznīcas mūzikas. Tomēr aiz klosteru sienām, sievietes – brīvas no piespiedu laulībām un dižciltības pienākumu nastas – komponēja un izpildīja sarežģītus polifoniskos darbus. Balstoties sakrālajos tekstos, gregoriskajos dziedājumos un savā pielūgsmē, klusumā un izolācijā tika radīta mūzika, kas kļuva par brīvības pilnu garīgās izpausmes formu.
“Cantus Firmus” ir otrā opera Barbaras Lehtnas, Lindas Krūmiņas un Līvas Blūmas veidotajā triptihā. Viņu pirmā laikmetīgā kameropera “Monstera Deliciosa” (2023) līdzīgā veidā pievērsās ekoloģijas, klimata krīzes un sieviešu stāstu tēmām, un tika nominēta divām Spēlmaņu nakts balvām — kā labākā mazās formas izrāde un gada jaundarbs mūzikā (Līva Blūma).
RADOŠĀ KOMANDA
Barbara Lehtna ir igauņu skatuves māksliniece. 2021. gadā viņa ieguvusi maģistra grādu performatīvās prakses specialitātē ArtEZ Mākslas universitātē Nīderlandē, kur pētīja ētikas, rīcībspējas un kvīru jautājumus līdzdalīgās performances kontekstā. 2021. gadā Barbara tika izvēlēta par vienu no Eiropas tīkla BePart (Art Beyond Participation) māksliniecēm, bet kopš 2022. gada viņa ir Latviju pārstāvoša māksliniece domnīcā Baltic Current. Barbara interesējas par skatuves mākslas žanru sapludināšanu un iespējām veicināt izmaiņas apkārtējā sabiedrībā, kā arī jau ilgstoši pēta personīgās atmiņas un pieredzes stāstus, radošo praksi balstot stāstu stāstīšanas (storytelling) tehnikā. Barbara uzskata, ka mākslai jābūt intīmai un vienmēr politiskai.
Linda Krūmiņa ir dejas un teātra dramaturģe. Ieguvusi maģistra grādu Dejas mākslā Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī regulāri papildinājusi zināšanas vietēja un starptautiska mēroga meistarklasēs. Lindas radošo darbu pamatmērķis ir veidot iespēju satikties un sarunāties caur mākslas notikumu, neatkarīgi no žanra vai medija, un viņu interesē dokumentālu un sociopolitiski nozīmīgu skatuves darbu veidošana. Viņas profesionālajās interesēs ietilpst tēmas ar neviennozīmīgiem viedokļiem, kuras būtu nepieciešams aktualizēt caur diskusijas veicināšanu un izpratnes paplašināšanu.
Līva Blūma ir latviešu komponiste un dziedātāja. Līva ir studējusi kompozīciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī ieguvusi maģistra grādu kompozīcija Džonsa Hopkinsa Universitātes Pībodija institūtā (Peabody Institute of the Johns Hopkins University Baltimorā, ASV). Līvas radošie impulsi kā komponistei rodami dzejā, vizuālajā mākslā, medicīnā un dabā, savukārt vokālo darbu pamatā komponiste pielieto dažādus avotus sākot no 16.gs. angļu dzejniekiem, beidzot ar mēstuļu epastiem un sludinājumiem. Rezultātā rodas vienlīdz ēteriski dīvaina un vitāla, nebeidzami ritmiska skaņu pasaule.
Par izrādi
Dziedājumi purva brīvībai: kameropera "Cantus Firmus” (KŪL, radio NABA, 15-10-2025)
Jaunie turpina ienākt mākslā. Teātra jaunumu apskats (Atis Rozentāls, LSM.lv, 30-10-2025)
Atsauksmes
Ekofeministiska kameropera bez laimīgām beigām (Lauma Mellēna-Bartkeviča, Kroders.lv, 31-10-2025)
Sieviešu un purvu privilēģijas (Laura Stašāne, satori.lv, 06-11-2025)
