Cantus Firmus 
Foto: Anna Konovalova
Cantus Firmus
Mūzika: Līva Blūma
Režija, librets: Barbara Lehtna (EE), Linda Krūmiņa
Libreta atdzejojums latviski: Anna Auziņa
Vokālistes: Līga Paegle, Gita Rebeka Adlere, Shino Yamasaki
Instrumentāliste: Elīza Apine
Mūzikas un skaņu režija: Lilita Dunska
Scenogrāfija un kostīmi: Ieva Kauliņa
Plakāts: Signija Joce
Gaismas: Līva Kalniņa
Producents: Ģertrūdes ielas teātris
Pirmizrāde: 22/10/2025
Ilgums: 60 min
Valoda: Latviešu valodā ar titriem latviešu un angļu valodā
Izrāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu.
Norises vieta:
Ģertrūdes iela 101a
Norises vieta
Apraksts
Slēpt aprakstu“Cantus Firmus” uz skatuves saved kopā četras sievietes, kuras meklē veidus, kā aizsargāt kādu vietējo Latvijas purvu — vietu, ko apdraud oligarhes plāni tā vidū izveidot luksusa spa. Bagātīgi daudzslāņainā muzikālā kompozīcija savij viņu rūpes par dabu un jautājumus par to, cik lielā mērā indivīds var un cik lielā mērā viņam vajadzētu rīkoties, kad saskaras ar apdraudējumu, ko uzskata par kaitējumu kopīgam labumam.
Mūzikā cantus firmus ir melodija, kas vēsturiski kalpojusi kā pamats polifoniskajai baznīcas mūzikai viduslaikos un renesanses laikmetā. Uz cantus firmus pamata, sekojot stingriem polifonās rakstības principiem, tika būvētas pārējās vokālās partijas, veidojot sarežģītas un harmoniski bagātas skaņu struktūras. Šīs skaņu ainavas mūsdienu klausītājam var šķist savādi svešādas savā pārlaicīgajā skanējumā. Šādu mūziku gandrīz vienmēr atskaņoja vīrieši, jo sieviešu balsis tolaik lielākoties bija izslēgtas no publiskās baznīcas mūzikas. Tomēr aiz klosteru sienām, sievietes – brīvas no piespiedu laulībām un dižciltības pienākumu nastas – komponēja un izpildīja sarežģītus polifoniskos darbus. Balstoties sakrālajos tekstos un gregoriskajos dziedājumos, tika radīta mūzika, kas kļuva par brīvības izpausmes formu.
“Cantus Firmus” ir otrā opera Barbaras Lehtnas, Lindas Krūmiņas un Līvas Blūmas veidotajā triptihā. Viņu pirmā laikmetīgā kameropera “Monstera Deliciosa” (2023) līdzīgā veidā pievērsās ekoloģijas, klimata krīzes un sieviešu stāstu tēmām, un tika nominēta divām Spēlmaņu nakts balvām — kā labākā mazās formas izrāde un gada jaundarbs mūzikā (Līva Blūma).
RADOŠĀ KOMANDA
Barbara Lehtna ir igauņu skatuves māksliniece. 2021. gadā viņa ieguvusi maģistra grādu performatīvās prakses specialitātē ArtEZ Mākslas universitātē Nīderlandē, kur pētīja ētikas, rīcībspējas un kvīru jautājumus līdzdalīgās performances kontekstā. 2021. gadā Barbara tika izvēlēta par vienu no Eiropas tīkla BePart (Art Beyond Participation) māksliniecēm, bet kopš 2022. gada viņa ir Latviju pārstāvoša māksliniece domnīcā Baltic Current. Barbara interesējas par skatuves mākslas žanru sapludināšanu un iespējām veicināt izmaiņas apkārtējā sabiedrībā, kā arī jau ilgstoši pēta personīgās atmiņas un pieredzes stāstus, radošo praksi balstot stāstu stāstīšanas (storytelling) tehnikā. Barbara uzskata, ka mākslai jābūt intīmai un vienmēr politiskai.
Linda Krūmiņa ir dejas un teātra dramaturģe. Ieguvusi maģistra grādu Dejas mākslā Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī regulāri papildinājusi zināšanas vietēja un starptautiska mēroga meistarklasēs. Lindas radošo darbu pamatmērķis ir veidot iespēju satikties un sarunāties caur mākslas notikumu, neatkarīgi no žanra vai medija, un viņu interesē dokumentālu un sociopolitiski nozīmīgu skatuves darbu veidošana. Viņas profesionālajās interesēs ietilpst tēmas ar neviennozīmīgiem viedokļiem, kuras būtu nepieciešams aktualizēt caur diskusijas veicināšanu un izpratnes paplašināšanu.
Līva Blūma ir latviešu komponiste un dziedātāja. Līva ir studējusi kompozīciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī ieguvusi maģistra grādu kompozīcija Džonsa Hopkinsa Universitātes Pībodija institūtā (Peabody Institute of the Johns Hopkins University Baltimorā, ASV). Līvas radošie impulsi kā komponistei rodami dzejā, vizuālajā mākslā, medicīnā un dabā, savukārt vokālo darbu pamatā komponiste pielieto dažādus avotus sākot no 16.gs. angļu dzejniekiem, beidzot ar mēstuļu epastiem un sludinājumiem. Rezultātā rodas vienlīdz ēteriski dīvaina un vitāla, nebeidzami ritmiska skaņu pasaule.
Par izrādi
Dziedājumi purva brīvībai: kameropera "Cantus Firmus” (KŪL, radio NABA, 15-10-2025)
