* Izrādes nosaukums atsaucas uz cilvēku, kurš savā dzīvē paliek otrajā plānā, apspiežot savu patieso identitāti, lai pielāgotos sabiedrības gaidām. Angļu valodas vārds “fucker” piešķir nosaukumam apzināti provokatīvu nokrāsu.

Izrāde “Background Fucker” pārvietojas starp atmiņu un mītu, starp valsti, kas mācās stāvēt kājās, un ķermeni, kas mācās tajā izdzīvot. Darbība risinās 1990. gadu “mežonīgajos austrumos” – neatkarību nesen atguvušajā Igaunijā, kur bērnību starp diviem pretējiem spēkiem plosa jaunās valsts nestabilitāte un Rietumu kultūras ienākšana. Šajā sajukumā parādās kovbojs – brīvības, pašapziņas un noteiktības simbols, it kā izkāpis no amerikāņu televīzijas ekrāna. Kvīram, sievišķā ķermenī dzimušam bērnam, kas aug dziļi patriarhālā un homofobiskā vidē, kovbojs kļūst par kaut ko vairāk nekā tēlu – par izdzīvošanas rīku un veidu, kā justies drošībā, iederēties, šķist “normālam”.

Tas, kas bērnībā sākas kā spēle, kļūst par identitāti. Pārņemot patriarhālās normas, performatīvu vīrišķību un heteronormativitāti, kvīra daļa no patības tiek izslēgta – atstājot to par fona tēlu pašiem savā dzīvē. Izrāde pievēršas spriedzei starp izdzīvošanu un sevis noliegšanu, starp to, kas viņi ir, un to, par ko iemācījušies kļūt, uzdodot jautājumu: kā atbrīvoties no lomas, kas reiz palīdzējusi izdzīvot?

Barbara Lehtna (dz. 1990) ir igauņu teātra māksliniece un izpildītāja, kura šobrīd dzīvo Rīgā. Viņa ieguvusi maģistra grādu performances praksēs (MA Performance Practices) ArtEZ Mākslas universitātē Nīderlandē (2021) un ir pētniece Amsterdamas Teātra un dejas akadēmijas (ATD) pētniecības programmā DAS Third (līdz 2026. gadam).

Viņas starpdisciplinārā mākslinieciskā prakse aptver teātri, operu un deju, bieži balstoties personiskajos arhīvos, ikdienas pieredzē un humorā. Savos darbos viņa pēta sieviešu un kvīru ķermeņu pašreprezentāciju un izteiksmes iespējas postpadomju robežtelpās.

Savā mākslinieciskajā pētniecībā Lehtna pievēršas dažādām stratēģijām, kā pārveidot sieviešu un kvīru pieredzes stāstīšanas un tālāknodošanas veidus, kā arī pēta, kā šīs pieejas var veicināt skatītāju pašrefleksiju un pašizpausmi. Viņa eksperimentē ar dažādām rakstības formām, pielāgo citu mākslas žanru metodoloģijas un pēta iespējas pārstrukturēt ierastās varas attiecības. Sadarbojusies ar tādiem māksliniekiem kā Doris Uhlich, Julian Hetzel un Chris Kondek.

Lehtna uzskata, ka māksla ir intīma un vienmēr politiska.